• Tweet

Jau rīt Saeimā nonāks 2013. gada valsts budžeta likumprojekts. Pagaidām parlamentā par šo dokumentu izskan mēreni viedokļi, taču pamiers, visticamāk, nebūs ilgs. Nākamais ir pašvaldību vēlēšanu gads, kas budžeta apspriešanu varētu padarīt par priekšvēlēšanu kaujas lauku.

2013. gada budžetu raksturojošie rādītāji ir mazāks budžeta deficīts, joprojām augstas prognozes par ekonomikas izaugsmi, kā arī optimistisks redzējums par nodokļu iekasēšanu. Turpināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana trīs gadu periodā no 25% uz 20% un pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no 22% uz 21%. Tiesa, vislielākās domstarpības politiskajā arēnā varētu raisīt nevis budžeta bāzes izdevumi, bet gan papildu naudas sadale dažādām vajadzībām, kuru risināšana krīzes gados tika atlikta gadu no gada. Prioritārajiem pasākumiem valdība nākamgad gatava atvēlēt 122 miljonus latu, kā arī 25 miljonus latu – jaunām iniciatīvām. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka ar šiem līdzekļiem visām problēmsfērām nepietiks, jo ministriju pieprasījumi dažādām prioritātēm sasniedza 340 miljonus latu, kas trīs reizes pārsniedza budžeta iespējas. Finanšu ministrija neslēpj, ka valdības atbildība ir nepieļaut gāzi grīdā politikas atjaunošanu un saglabāt piesardzību valsts finanšu plānošanā. Tikmēr politiskās partijas jau sākušas pieteikt ambiciozus plānus.

Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka, iepazīstoties ar nākamā gada budžetu, savienība kategoriski iebilst pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma proporciju, t.i., pašvaldību budžetiem – 80% un valsts budžetam – 20%. ZZS uzskata, ka pašvaldību budžetos 2013. gadā jānonāk 85% no IIN ieņēmumiem, jo krīzes gados tieši pašvaldības uz saviem pleciem esot nesušas lielāko smagumu. Tāpat savienība negrasoties atkāpties no prasības par pensiju indeksāciju un lielākām dotācijām lauksaimniekiem degvielas iegādei. Savukārt Reformu partijas prioritāte, pēc Vjačeslava Dombrovska teiktā, būs pedagogu algu palielināšana, kā arī iesākto reformu turpināšana izglītības sektorā.

Valdība kā savu kopīgo prioritāti definējusi arī demogrāfiju. Nākamgad notiks griestu samazināšana māmiņu algām, kam paredzēti 6,5 miljoni latu, tāpat arī sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšana personām, kuras kopj bērnus vecumā līdz pusotram gadam, un atbalsts bērna pieskatīšanai 50 latu apmērā ģimenēm, kuru bērni nespēj sagaidīt vietu bērnudārzu garajās rindās. Tiesa, Nacionālā apvienība joprojām uzskata, ka pieteiktie uzlabojumi ir nepilnīgi, un piedāvā alternatīvu pasākumu plānu, kas kopumā izmaksātu 31,6 miljonus latu. Kā Neatkarīgajai klāstīja Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars, daļa valdības ierosinājumu ir lietderīgi, taču daudzas svarīgas lietas tie tomēr nerisina, piemēram, bērnudārzu pieejamību vai minimālo māmiņalgu paaugstināšanu. R. Dzintars arī uzsver, ka nacionāļu piedāvātais pasākumu komplekss ir pilnīgāks un mērķtiecīgāks nekā valdības redzējums, taču politiskajos kuluāros šīs pozīcijas kategoriskums tiek pārspīlēts. «Visticamāk, ka, pat nesaņemot atbalstu savām idejām demogrāfijas jomā, mēs tomēr atbalstīsim nākamā gada budžetu,» pauda politiķis.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte