• Tweet

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada decembra – makroekonomiskās prognozes. Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2.0 %), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2.0 %. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un Latvijā.

Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2 % mērķim.

ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes (t. sk. noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4.0 %) šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu.

Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk. ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

ECB Padome šonedēļ nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024. gada 2. pusgadā sākt samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas portfeli vidēji par 7.5 mljrd. eiro mēnesī.

Latvijā inflācija ir atgriezusies zemā līmenī, un tā ir zemāka nekā vidēji eirozonā.

Pēdējos šā gada mēnešos cenas ir sarukušas, galvenokārt strauji mazinoties globālajām energoresursu cenām. Tas atspoguļojas zemākās siltumenerģijas un degvielas cenās Latvijā, kas mazina spiedienu arī uz citu preču un pakalpojumu cenām.

Gada inflācija no ļoti augstā līmeņa gada pirmajā pusē katru mēnesi mazinās un novembrī bija 1.1 %. 2023. gada inflācijas novērtējums ir 9.0 %, kas atbilst Latvijas Bankas septembra prognozēm.

Nākamajos trijos gados inflācija prognozēta ap 2 % (2024.–2026. gadam attiecīgi 2.0 %, 2.3 % un 1.8 %). Inflāciju ietekmējošo faktoru vidū ir valdības lēmumi par netiešo nodokļu palielināšanu, kā arī par elektrības sadales tarifu pieauguma ierobežošanu. Taču gan inflācijas prognožu lejupvērsto korekciju, gan pārnesi arī uz pamatinflāciju galvenokārt ietekmē pieņēmumi par zemākām, nekā iepriekš lēsts, globālajām dabasgāzes, naftas un pārtikas cenām.

Pamatinflācija visā prognožu periodā saglabāsies noturīgi augstāka (3–5 %) nekā kopējā inflācija spēcīgā algu kāpuma dēļ.
Vidējā termiņā ekonomiskā aktivitāte palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Tas darbinieku trūkuma apstākļos saglabās noturīgi augstu algu kāpumu – virs 7 %.

Šāds ilgstoši straujš algu pieaugums, kas ir straujāks nekā tirdzniecības partnervalstīs un kas pārsniedz produktivitātes kāpumu, pasliktina izmaksu konkurētspēju un palielina eksporta snieguma vājināšanās risku.

IKP prognožu periodu nosacīti var iedalīt divās daļās: vājas aktivitātes periodu (2023. gada nogale un 2024. gada 1. pusgads) nomainīs spēcīgāka izaugsme no 2024. gada 2. pusgada.

Redzējuma par IKP izaugsmi lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam 0.4 % IKP kritumu un 2024. gadam 2.0 % kāpumu, galvenokārt nosaka Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iepriekšējo periodu datu revīzija septembra beigās īsi pēc Latvijas Bankas septembra prognozes publicēšanas. Tomēr optimismu nevieš arī globālā ģeopolitiskā situācija, patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās un pārējo Baltijas valstu vājā izaugsme.

Ārējais pieprasījums, īpaši Igaunijā un Lietuvā, ir pavājinājies. Joprojām ierobežojošā monetārā politika palēnina izaugsmes saņemšanos tirdzniecības partnervalstīs.

Latvijā turpina vājināties lielākā apstrādes rūpniecības nozare kokrūpniecība, kurai līdzās sarūkošam pieprasījumam un cenām ir arī pasliktinājusies cenu konkurētspēja eksporta tirgos.

Privātā patēriņa pieaugums atjaunosies tikai pakāpeniski. Lai gan zemais bezdarbs, spēcīgais algu kāpums un straujais inflācijas sarukums pamazām nostiprina iedzīvotāju pirktspēju, patērētāju noskaņojums būtiski pasliktinās.

Turklāt pievilcīgākas uzkrāšanas un ieguldīšanas iespējas augstāku procentu likmju ietekmē ierobežo patēriņu.

Savukārt 2024. gada otrajā pusē situācija varētu uzlaboties – jau spēcīgākam iekšzemes pieprasījuma kāpumam talkā nāks arī straujāka eksporta izaugsme. 2025. gadā gaidāms IKP pieaugums par 3.6 %, bet 2026. gadā – par 3.8 %.

Uzņēmumu pašu līdzekļu ieguldījumi, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem līdzfinansētās investīcijas dod iespēju paplašināt ražošanas jaudas, kas ļaus sekot ārējā pieprasījuma kāpumam, un papildināt eksporta portfeli ar augstākas pievienotās vērtības produktiem.
Izaugsmes līdera lomu saglabās investīcijas ar būtisku publiskā sektora pasūtījumu pieaugumu, ko līdztekus ES fondiem sekmēs arī Rail Baltic apjomīgais projekts, kā arī plānotie ieguldījumi drošības un aizsardzības jomā.

Saeimas pieņemtais 2024. gada valsts budžets paredz prioritātes tādās Latvijai nozīmīgās jomās kā drošība, veselība un izglītība. Papildu izdevumi un vājāka ekonomiskā aktivitāte mūsu prognozēs atspoguļojas augstākā valsts budžeta deficītā un valsts parāda līmenī. Lai gan papildu budžeta ieguldījumi palīdz veicināt noturību pret ģeopolitiskajiem draudiem, vienlaikus ekspansīva fiskālā politika var pastiprināt spiedienu uz inflāciju un tautsaimniecības cenu konkurētspējas vājināšanos.