• Tweet

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” ir parakstījuši 12 686 vēlētāji, liecina likumprojekta parakstītāju pārbaudes rezultāti.

Vēlētāju rosinātais likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” CVK tika iesniegts šā gada 4.septembrī, un pēc iesniedzēju ziņām to bija parakstījušas 12 779 personas.

Veicot parakstu pārbaudi, CVK konstatēja, ka par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” ir saņemts 12 791 paraksts, 97 personas ir parakstījušās divreiz, septiņi parakstītāji neatbilst vēlētāja statusam, bet viens parakstītājs nav identificējams Iedzīvotāju reģistrā. Līdz ar to par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” kopā ir saņemti 12 686 derīgi paraksti.

Apkopojot iesniegto parakstu statistiku pa pašvaldībām, secināms, ka visvairāk parakstu par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” nodoti Rīgā – 11416, Daugavpilī – 544 un Liepājā – 324. Vēl 106 paraksti saņemti Jelgavā, 104 – Rēzeknē, 70 – Jēkabpilī, 51 – Ventspilī, 44 – Olaines novadā, 33 – Salaspils novadā, 26 – Jūrmalā, 25 – Ludzas novadā, 13 – Līvānu novadā, 11 – Valmierā, septiņi – Aizkraukles un Balvu novadā, četri – Saldus novadā un divi – Gulbenes, Mārupes un Siguldas novadā.

Likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredz, ka tiesības uzsākt likuma ierosināšanas procedūru un iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu ir ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai parlamentā atbalsta ne mazāk kā 1/10 daļa vēlētāju.

Lai gan parakstu pārbaude liecina, ka likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” ierosinājumu ir parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits – vairāk nekā 10 000 vēlētāju, CVK līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu. CVK rīcībā esošajos Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts Prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas atzinumos pausts viedoklis, ka likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” par tādu nav uzskatāms.