• Tweet

Ceturtdien, 14. decembrī, plkst. 9:00 Latvijas Republikas Saeimā Edgars Korčagins nodos zvērestu Valsts kontroles likumā noteiktajā kārtībā un oficiāli stāsies valsts kontroliera amatā. Tiešraide būs skatāma Saeimas mājaslapā.

Ar pārliecinošu Saeimas balsojumu (90 par, 1 pret) 6. decembrī viņu iecēla par Latvijas Republikas valsts kontrolieri uz četru gadu termiņu. Līdz šim E.Korčagins bija Valsts kontroles padomes loceklis.

E.Korčagins iepriekš uzsvēris, ka kopā ar Valsts kontroles komandu turpinās “uzņemto kursu” lietderības revīziju virzienā jeb revīzijās vairāk vērtēt lietderības aspektus, attiecīgi – vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un vai ar valsts pakalpojumiem sasniegts pietiekami labs rezultāts? Atbilstoši Valsts kontroles darbības stratēģijai mērķis ir turpināt stiprināt revīziju ietekmi – gan sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām ieteikumu ieviešanā, gan ar izglītojošu darbu un komunikāciju, veicinot izpratni par augstāko revīzijas iestādi un revīziju darbu, gan lielāku iedzīvotāju un sadarbības partneru iesaisti. Tāpat komanda strādās, lai Valsts kontroles darbu stiprinātu arī starptautiski.

Vienlaicīgi E.Korčagins norāda, ka vienmēr ir vieta pilnveidojumiem, un tālākai Valsts kontroles darba attīstībai kā prioritātes viņš redz:

paaugstināt revīzijas darba produktivitāti, jau tuvākajos gados pārliekot iespējami daudz revīzijas resursus no finanšu revīzijām uz lietderības revīzijām. Proti, pašlaik likumā noteiktajā kārtībā Valsts kontrole ik gadu veic 27 finanšu revīzijas par gada pārskatu sagatavošanas pareizību ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Izņēmums ir pašvaldības, kurās finanšu revīzijas ik gadu veic zvērinātie revidenti. Savukārt jau 2026. gadā mērķis ir veikt vienu, centralizētu finanšu revīziju par ministrijām un centrālajām valsts iestādēm līdzšinējo 27 revīziju vietā. Šādā veidā Valsts kontrole mērķē iegūt papildu resursus citām revīzijām.

revīziju darba īstenošana augsta riska jomās, kurām ir būtiska ietekme uz valstij (valsts pārvalde, sabiedrība) aktuāliem jautājumiem. Mērķis ir īstenot vēl aktīvāku dialogu ar valsts iestādēm, pašvaldībām, Saeimu, NVO sektoru u.c., lai ar revīziju darbu palīdzētu valsts pārvaldei risināt nozīmīgus izaicinājumus un problēmjautājumus, t.sk. jomās, kur ilgstoši nav rasti risinājumi.

sadarbības pilnveidošana ar valsts un pašvaldību institūcijām, lai Valsts kontroles sniegtos ieteikumus ieviestu, fokusējoties uz konkrētu sasniedzamo rezultātu (nevis procesu un darbībām). Šādā veidā sabiedrībai būs skaidri redzami un parādāmi ieguvumi jeb rezultāts no Valsts kontroles ieteikumiem, kurus ir ieviesušas institūcijas. Tāpat šāda pieeja sadarbību ar valsts iestādēm padarīs vienkāršāku, efektīvāku un mazāk birokrātisku.

izvērtēt Valsts kontrolei 2019. gadā piešķirtās piedziņas funkcijas rezultātus un sagatavot priekšlikumus piedziņas procesa pilnveidošanai. Mērķis ir virzīties uz to, lai piedziņas funkcija atbilstu šodienas situācijai un vajadzībām.

Kā tuvākās Valsts kontroles aktualitātes E.Korčagins iezīmē revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, ko veic Saimnieciskā gada pārskata par 2023. gadu finanšu revīzijas ietvaros un kas tiks publiskota vēl šogad. Savukārt nākamā gada sākumā Valsts kontrole informēs par 2024. gada revīziju tēmām.

Edgars Korčagins Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. Kopš 2015. gada 21. decembra E.Korčagins bija Valsts kontroles padomes loceklis un Piektā revīzijas departamenta direktors (departamenta revidējamās jomas – pašvaldības). Pirms darba Valsts kontrolē iegūta ilgstoša pieredze valsts pārvaldē dažādu politiku veidošanā un normatīvo aktu izstrādē, kā arī sešus gadus bijis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks.

Edgars Korčagins valsts kontroliera amatā nomainīja Rolandu Irkli, kurš Valsts kontroli vadīja no 2021. gada 28. janvāra līdz 2023. gada 1. decembrim.

Foto: Valsts kanceleja