• Tweet

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2023.gada 26.jūnijā Saeimai ir iesniegusi priekšlikumu palielināt sodu fiziskai personai no pašreizējiem 110 eiro līdz 1750 eiro, bet juridiskai personai no pašreizējiem 210 eiro līdz 3000 eiro, jo uzskata, ka tas krietni mazinātu dzīvnieku pavairotāju negodprātību un veicinātu dzīvnieku mikročipēšanu un reģistrēšanu pirms dzīvnieka pārdošanas.

Negodprātīgi dzīvnieku pavairotāji ir gatavi samaksāt niecīgo sodu, ko pašlaik paredz Dzīvnieku aizsardzības likums, jo pat tādā gadījumā viņu peļņa no nelikumīgas dzīvnieku tirdzniecības ir ievērojama.

LVB uzskata, ka lēmuma pieņemšanu atlikt nedrīkst un aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā jau šodien 13.12.23. pieņemt lēmumu palielināt sodu apmērus Dzīvnieku aizsardzības likuma 53. panta pirmajā daļā un noteikt, ka par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz sešsimt naudas soda vienībām

“Ja soda apjoms būtiski pārsniegs ieguvumus no nereģistrētu dzīvnieku tirdzniecības, mazināsies motivācija pārkāpt likumu un palielināsies iespēja izsekot dzīvnieka izcelsmei. Līdz ar to samazināsies gadījumi, kad pircēji tiek apkrāpti un šķirnes dzīvnieka vietā nopērk nezināmas izcelsmes un veselības stāvokļa dzīvniekus, nelaimīgus pavairošanas fermu upurus. Arī dzīvnieku cenai būtu jāceļas līdz līmenim, kad tie kļūst pieejami mazākam cilvēku lokam un lēmums par dzīvnieka iegādi tiktu pieņemts atbildīgāk. Tikai tā mēs panāksim, ka aug dzīvnieku labturības līmenis Latvijā,” priekšlikuma būtību skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs prof. Ilmārs Dūrītis.

Veterinārārsti praksē saskaras ar situācijām, kad pārdoti nečipēti, nevakcinēti un LDC datu bāzē nereģistrēti dzīvnieki bez dokumentiem (suņi – bez ES vienotā parauga pases). Šādi pavairotāji dzīvniekus tur tā saucamajās “suņu fermās”, mazos un nepiemērotos būros, neved ārā, dzīvnieki ir spiesti ilgstoši uzturēties antisanitāros apstākļos, netiek nodrošināts pilnvērtīgs uzturs ne grūsnām kucēm, ne arī kucēniem, dzīvniekiem trūkst kustību un netiek ievērotas pat minimālās labturības prasības. Līdzīgi sliktos apstākļos tiek pavairoti arī kaķi, kuri bieži cieš no stresa, pārapdzīvotības un mirst no infekcijas slimībām. Taupot uz dzīvnieku labturības rēķina, šādi dzīvnieku pavairotāji cilvēkiem piedāvā nopirkt dzīvniekus par zemāku cenu.

LVB uzskata, ka sodiem ir jābūt tādiem, kas maksimāli attur no vēlmes pārkāpt likumu. Proti, pietiekoši liels naudas sods radīs situāciju, ka nelegāla dzīvnieku pavairošana būs riskanta un ekonomiski neizdevīga, tādējādi mazinoties nelegālajam mīļdzīvnieku pavairotāju ‘biznesam”.