• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
12/12/2023, Kategorija: Izglītība

Par Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu cīnīsies divi pretendenti – Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš. Tas nolemts pēc Atlases komisijas un LU Padomes veiktās pretendentu izvērtēšanas. Kopumā LU izsludinātajā starptautiskajā konkursā Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas vadītāja amatam bija saņemti 24 pieteikumi.

Signe Bāliņa pašlaik ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece. Savukārt Gundars Bērziņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors.

“Pašlaik, kad ir zināmi konkrēti pretendenti, varu paust gandarījumu par to, ka, neatkarīgi no tā, kurš no izvirzītajiem kandidātiem stāsies augstskolas vadītāja amatā, LU arī turpmāk vadīs spēcīga un pieredzējusi personība. Tomēr priekšvēlēšanu process vēl nav beidzies, jo līdz jaunā rektora vēlēšanām sagaidāmas arī pretendentu diskusijas ar LU saimi, kas šīs tikšanās gaida ar patiesu interesi un nepacietību,” pauž LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.

Turpmākajos mēnešos universitātes personālam, mācībspēkiem un studentiem būs iespēja iepazīties ar rektora amata kandidātu redzējumu par LU izaugsmes nodrošināšanai nepieciešamajām darbībām, tostarp iekšējo un ārējo konsolidāciju, lai sasniegtu LU stratēģijā izvirzītos mērķus zinātnes izcilības, studiju kvalitātes un citās universitātei būtiskās jomās.  Sagaidāms, ka, tiekoties ar pretendentiem uz rektora amatu, visa universitātes saime un it īpaši Satversmes sapulces locekļi varēs iegūt  nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, kura ir vispiemērotākā kandidatūra LU rektora amatam. Jaunā rektora izvēle noslēgsies ar rektora vēlēšanām LU Satversmes sapulcē.

Pieteikšanās amatam tika izsludināta 25. septembrī. Mēneša laikā kopumā tika saņemti 24 pieteikumi.

LU rektora amata kandidātiem jābūt zinātnes doktora grādam kādā no LU stratēģiskās specializācijas jomām. Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kandidātiem jāpiemīt nevainojamai reputācijai un vadības pieredzei augstākās izglītības un zinātnes jomā ne mazāk kā astoņi gadi. Viņiem jābūt pieredzei starptautisku stratēģisku partnerību veidošanā un attīstības vai pētniecības projektu vadībā, zinātnes vadības pieredzei un sasniegumiem zinātnē starptautiskā līmenī (publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, dalība pētniecības projektos), privātā vai publiskā finansējuma piesaistes pieredzei pētniecībā un inovācijās un latviešu un angļu valodas zināšanām vismaz C1 līmenī.

Tāpat rektora amata pretendentiem ir izvirzītas papildprasības – izpratne par zinātnes universitātes darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem; akadēmiskā darba pieredze; pieredze augstākās izglītības institūcijas attīstības stratēģijas izstrādē un īstenošanā; izpratne par Eiropas izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas procesiem; profesionālā pilnveide augstākās izglītības vadības un kvalitātes nodrošināšanas jomā; komunikācijas un argumentācijas prasmes, orientācija uz attīstību un rezultātu sasniegšanu; pieredze pārmaiņu vadībā akadēmiskajā vidē.

Mēneša atalgojums pirms nodokļu apmaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu, ir noteikts, sākot no 11 935 eiro mēnesī.

928 skatījumi




Video

Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā

17/06/2025

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...

Lasīt tālāk
Video

“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām

03/06/2025

Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...

Lasīt tālāk
Video

Izglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā

14/05/2025

Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...

Lasīt tālāk
Video

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima

08/05/2025

Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...

Lasīt tālāk
Video

9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī

07/05/2025

2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....

Lasīt tālāk
Video

IZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam

15/04/2025

2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā

09/04/2025

[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās

12/03/2025

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā

07/03/2025

[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā

26/02/2025

Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...

Lasīt tālāk