• Tweet

2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku.

LBAS ilgstoši kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni.

Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, ir būtiski paaugstināt arī robežu līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī.

Diemžēl šajā jautājumā līdz šim nav izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu NM robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025. gadu, turpinot darbu pie jaunu NM parametru noteikšanas 2024. gadā, paralēli kopējās nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei.

LBAS uzsver, ka nav pieļaujama šī jautājuma stagnācija, jo Baltijas valstu kaimiņi NM un minimālo algu pārskata regulāri, un Latvija vēl papildus zaudē darba samaksas un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Arī 2024. gadam gan Lietuvā, gan Igaunijā jau ir iezīmēts jauns maksimālais NM līmenis, to nosakot attiecīgi – 747 eiro un 654 eiro līmenī, kamēr Latvijā tas saglabāsies 500 eiro līmenī trešo gadu pēc kārtas.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Astoņu gadu laikā ( no 2015.- līdz 2022. gadam) Latvija vidēji gadā ir pietuvinājusies ES -27 valstu vidējam līmenim par darbaspēka izmaksām tikai par 1.25 eiro centiem stundā, bet atšķirība vienai šādai darba stundai bija 30,5 eiro ES-27 valstīs , bet Latvijā – 12,2 eiro stundā., tas ir 40% no ES-27. Ja ar tik mazu soli mēs tuvosimies ES -27 līmenim un šos rādītājus neuzlabosim, tad, ņemot vērā arī šo valstu pieauguma tempu, mēs sasniegtu ES-27 vidējo līmeni pēc 1464 gadiem, bet noteikti nesasniegtu ne Vācijas, ne Somijas rezultātus. Tieši tāpēc ir jāveic nopietns darbs nodokļu politikas grupā, lai rastu izeju no šī strupceļa, panākot konkurētspējīgu darba samaksu un uzņēmējdarbību vismaz Baltijas valstīs.”

LBAS norāda, ka neesam izmantojuši arī koplīgumu potenciālu, kas pie samērīgas sociālā dialoga politikas būtu iespējama, atbalstot godprātīgu uzņēmējdarbību un konkurenci, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanu. Ieviestie uz koplīgumiem attiecināmie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi šobrīd veiksmīgi strādā tikai daļēji, jo no 2014.gada nav mainīts atvieglojumu līmenis (tas joprojām ir 480 eiro gadā). LBAS stingri iestājas par šo atvieglojumu attiecināšanu arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Arodbiedrības uzklausīja valdības pārstāvju solījumu 2024. gadā stiprināt iekšējo drošību, kas skar atalgojuma jomu. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) izteica viedokli, ka šis budžets nes sevī lielus riskus, ka saistīti ar nodarbināto aizplūšanu no dienestiem.

LBAS uzsvēra, ka nepieciešams pilnā apjomā izpildīt valdībā pieņemtos lēmumus par finansiālu atbalstu 2022. un 2023. gadā dzelzceļa nozares infrastruktūras uzturēšanai.

Atsaucoties uz Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) LBAS un LDDK rosināto jautājumu, padziļinātāka diskusija notika par profesionālās vidējās izglītības bāzes finansējuma palielināšanu 2024.gadā, panākot, ka profesionālās izglītības izmaksas nākamajā gadā tiks pārskatītas un būs nodrošināts papildu finansējums no 2024. gada 1. septembra.

Sanāksmē valdība sniedza informāciju, ka Valdības rīcības plāna projekta saturu tuvākajā laikā novērtēs un tajā neietvertos sociālo partneru priekšlikumus apspriedīs NTSP struktūrā izveidotajās apakšpadomēs, kuru darbu koordinē nozaru ministrijas.