• Tweet

Ceturtdien, 2. novembrī, tiešsaistē norisinājās #HRconference, kurā nozares eksperti iezīmēja aktuālākos jautājumus personāla vadībā, darba tiesībās un diskutēja par labbūtību, komandas motivāciju un tendencēm darba tirgū. Kā atzina nozares eksperti, darba devēji arvien lielāku uzmanību pievērš labbūtības veicināšanas pasākumiem un darbinieku motivēšanai.

Stress un izsmeltības sajūta darba vidē joprojām dominē

Kā konferencē norādīja “Growing” valdes locekle un konsultante Jana Strogonova, tas, kā cilvēki jūtās savās darba vietās būtiski nemainās – augsts stresa un izsmeltības līmenis saglabājas. “Cilvēki Latvijas uzņēmumos jūtas patstāvīgi un gana novērtēti. Vienlaikus kur ir problēma? Jau četrus gadus pēc kārtas mēs redzam stresu un izsmeltības sajūtu. Šīs negatīvās sajūtas darba vidē joprojām dominē,” atzina J. Strogonova.

Pēc viņas teiktā, pētījumi liecina, ka cilvēkiem trūkst informētības, aktuāls aizvien ir atalgojuma jautājums un darbinieku labsajūtu ietekmē arī tas, ka mūsdienās samazinās arī iespējas strādāt attālināti.

“Mūsdienās gan aizvien redzams, ka lielākoties uzņēmumi iegulda vadītāju emocionālās inteliģences attīstībā, nevis darbinieku,” atzina eksperte, aicinot to mainīt.

Konferencē piedalījās arī “Draugiem Group” Personāla attīstības un pieredzes vadītāja Agnese Pumpure, kas plašāk pastāstīja par to, kas ir piederība, ko tā maina un kā to veicināt savā uzņēmumā. Viņa atzina, ka “lai darbinieki justos piederīgi, svarīgi ir strādāt pie komunikācijas, tai skaitā pie atklātības, uzticības, atgriezeniskās saites, izaugsmes, pateicības un atzinības,” uzsverot, ka “piederīgs darbinieks ir uzņēmuma veiksmes atslēga.”

Savukārt psiholoģe, izaugsmes veicinātāja un trenere Inta Santa piedāvāja īsu ieskatu eneagrammā, atzīstot, ka to ir svarīgi pārzināt, lai zinātu, kā motivēt darbiniekus, jo katram darbiniekam ir atšķirīgs domāšanas, jušanas un rīcības modelis.

Savukārt Personāla vadītāju kluba vadītāja, organizāciju psiholoģe un sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Rošāne konferencē dalījās padomos, kā no vadītāja kļūt par līderi. “Līderis ir cilvēks, kurš pulcē ap sevis cilvēkus, lai darītu pasauli labāku. Līderis ir ne tikai zinošs speciālists savā nozarē, bet arī cilvēks, kas, pirmkārt, pārvalda savu dzīvi,” uzsvēra A. Rošāne.

Attālinātais darbs – ar saviem izaicinājumiem

Konferencē piedalījās arī biznesa psihologs, HR datu analītiķis Jānis Roze, kas runāja par attālināti strādājošo darbinieku garastāvokļa un motivācijas paaugstināšanas pasākumiem, norādot, ka “galvenie izaicinājumi attālinātajā darbā ir izolācija un vientulība, komunikācijas barjeras, darba un privātas dzīves līdzsvars, traucēkļi mājās, motivācijas un produktivitātes uzturēšana, kā arī profesionālā izaugsme un attīstība. Lielas problēmas ir arī ar tehnoloģijām un fiziskās veselības izaicinājumiem.”

“Ja vidēji mēs paskatāmies, tad tas ir vairāk saistīts ar attālināto darbu. No vienas puses darbinieki iegūst laiku, bet vienalga ir pārslodze ar darbiem,” atzina eksperts, norādot, ka stress arī attālinātajā darbā ir jūtams faktors.

Lielākoties darbinieki vēršas tiesā par diskrimināciju un mobingu

Konferencē piedalījās arī “Sorainen” galvenais darba tiesību eksperts Andis Burkevics, kas ieskatījās svarīgākajās aktualitātes saistībā ar darba strīdu izskatīšanu, atklājot, ka liela daļa darbinieku vēršas tiesā pret darba devējiem par atšķirīgu attieksmi, par mobingu un darba virsstundām. Savukārt LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs dalījās ar tiesas atziņām par mobingu, darbinieka pārkāpuma būtiskuma izvērtēšanu, pareizā uzteikuma pamata piemērošanu un atvaļinājuma kompensāciju valdes loceklim.

Konferencē piedalījās arī “KPMG Law” jurists Antons Zagdajs, kas iepazīstināja ar ārvalstu talantu mobilitātes praktiskajiem aspektiem.

“Lai piesaistītu un noturētu talantīgus darbiniekus, uzņēmumam ir jāpiedāvā ne tikai konkurētspējīgs atalgojums, bet arī spēcīga uzņēmuma kultūra, karjeras izaugsmes un attīstības iespējas, kā arī – atbalstoša darba vide,” norādīja A. Zagdajs, atgādinot, ka “darbinieks izvēlas darba devēju, nevis darba devējs izvēlas darbinieku.”

Baltijas vidējā darbinieka vēlmes – diezgan vienkāršas

“ERDA Group” projektu vadītāja Rebeka Nagle iepazīstināja ar 2023. gada Baltijas darba devēja tēla pētījuma rezultātiem. Eksperte uzsvēra, ka darbs pie darba devēja tēla veidošanas ir svarīgāks nekā jebkad. “Tās tēmas, par kurām darba devējiem būtu jākomunicē, ir paplašinājušās, aptverot ne tikai izaugsmi un atalgojumu, bet arī jēgpilnu darbu,” uzsvēra R. Nagle.

“Baltijas vidējā darbinieka vēlmes ir diezgan vienkāršas – cieņa no darba devēja puses, finansiālā stabilitāte un kompetents vadītājs, tai skaitā darbiniekiem svarīgas ir sociālās garantijas, cieņpilna attieksme pret darbiniekiem, konkurētspējīgs atalgojums, samaksa par virsstundu darbu un kompetents tiešais vadītājs,” sacīja R. Nagle.

Savukārt vidējais Baltijas darbinieks mazāk interesējas par KSA, uzņēmuma nolūku, darba dinamiku un karjeras izaugsmes skaidrību.

“Savukārt, ja salīdzina Baltijas valstis, tad redzams, ka Latvija un Igaunijā pamatalga ir svarīgāka, bet lietuviešiem, salīdzinot ar pārējām divām Baltijas valstīm, svarīgāks ir potenciāls augstākiem nākotnes ienākumiem,” norādīja eksperte.

Konferencē piedalījās arī organizāciju psihologs, “CreaTest” vadītājs, docents Reinis Lazda, kas ieskicēja vidēja termiņa karjeras prognozi un kā tādu izveidot.

Viņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem personāla vadības jautājumiem ir, ko var sagaidīt no jaunā darbinieka vai amata kandidāta, kurš no kandidātiem vislabāk attaisnos uz viņu liktās cerības. Jo atbildīgāks amats, jo lielāka nozīme precīzai atbildei uz šo jautājumu. “Labākais līdzeklis šādas atbildes iegūšanai ir vispusīga psiholoģiskā izpēte, kas ļauj sniegt samērā precīzu karjeras prognozi tuvākajiem 5 gadiem, bet vispārīgās līnijās ļauj iezīmēt arī personas attīstību ilgākā termiņā,” sacīja R. Lazda.