• Tweet

Latvijā pašvaldībām ir lielas iespējas ietekmēt iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, tomēr to līdzšinējā rīcība nesasniedz visu vecumu un mērķgrupu iedzīvotājus. Tas secināts Valsts kontroles revīzijā, kurā vērtēts, cik efektīvi pašvaldības iesaista iedzīvotājus fiziskajās aktivitātēs.

“Revīzijā secinātais liecina, ka pašvaldību resursi nav vienmērīgi izmantoti visu iedzīvotāju fizisko aktivitāšu uzlabošanai. Infrastruktūra un pasākumi lielākoties jeb 87 % gadījumu ir pieejami bērniem un jauniešiem, savukārt pieaugušo, vecāku ar maziem bērniem, senioru un iedzīvotāju ar funkcionāliem traucējumiem iespējas piedalīties pašvaldību piedāvātajās fiziskajās aktivitātēs ir ierobežotas. Lai uzlabotu situāciju pašvaldībās, svarīgi apzināt un analizēt visu mērķgrupu iesaisti fiziskajās aktivitātēs – tas ir solis ceļā uz sporta infrastruktūras un pasākumu plānošanu, kas atbilst iedzīvotāju dažādajām vajadzībām,” skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Pašvaldībās fiziskajām aktivitātēm pieejamie finanšu resursi lielākoties tiek novirzīti bērniem un jauniešiem, iesaistot viņus profesionālās ievirzes vai interešu izglītības programmās gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Kopumā tajās ir iesaistīti 20 % bērnu un jauniešu, kas ir tikai 4–5 % no visiem pašvaldību iedzīvotājiem. Resursu nepieciešamība bērnu un jauniešu fiziskajām aktivitātēm ir nozīmīga un netiek apšaubīta. Vienlaikus pašvaldības neizvērtē ieguldīto resursu samērību un ietekmi uz visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti un veselību ilgtermiņā. Piem., vienlīdzīgas iespējas fiziskajām aktivitātēm nav iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem (ap 12 % iedzīvotāju) un senioriem (ap 20 % iedzīvotāju). Tāpat iedzīvotāju iespējas ierobežo sportam paredzētās infrastruktūras telpu noslodzes principi, kuras prioritāri ir pieejamas tieši bērniem un jauniešiem. Piem., Smiltenes pilsētā citiem iedzīvotājiem netiek piedāvāts laiks sporta zālēs, Balvos un Jelgavā sporta zāles individuālajiem sportot gribētājiem pieejamas vai nu agri no rīta, vai vēlu vakarā.

Tautas sports, kas var nodrošināt masveidīgāku un plašāku dažādu mērķgrupu iesaisti, pašvaldībās ir atstāts “pabērna lomā”. Saskaņā ar revidentu aprēķiniem no pašvaldību piešķirtā finansējuma sportam un fiziskajām aktivitātēm vidēji tikai 13 % ir novirzīti tautas sportam. Lai gan valsts sporta politikā līdzās bērnu un jauniešu aktivitātēm tautas sports noteikts par prioritāti, saskaņā ar revidentu aprēķiniem tam pieejamais valsts finansējuma apmērs nav lielāks par 3–5 % no sportam novirzītā finansējuma. Turklāt daudzās pašvaldībās tautas sporta aktivitātes pēdējos gados finansētas no Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” līdzekļiem. Tā kā šis projekts noslēgsies jau šogad, pašvaldībām steidzami jāpieņem lēmumi par to, kā tautas sports tiks nodrošināts turpmāk.

Uzsvars uz bērnu un jauniešu iesaisti profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmās, kā arī Latvijā pastāvošā bērnu agrīnā specializācija noteiktos sporta veidos liek pašvaldībām ieguldīt būtiskus resursus gan atbilstošā infrastruktūrā, gan kvalificētu treneru piesaistē. Revīzijas laikā pašvaldībās redzētais liecina, ka jau šobrīd pastāv grūtības nodrošināt pietiekamu skaitu kvalificētu speciālistu kvalitatīvu fizisko aktivitāšu organizēšanai un ilgtermiņā ir prognozējama šo grūtību palielināšanās. Zems atalgojums un intensīvs nodarbību un sacensību grafiks ir daudzu sporta speciālistu ikdiena. Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole par radušos situāciju informēja Izglītības un zinātnes ministriju, aicinot to sadarbībā ar Latvijas Sporta federāciju padomi pārskatīt normatīvo ietvaru un faktisko situāciju par bērnu agrīnu specializāciju konkrētā sporta veidā un dalību oficiālās sacensībās, kā arī vērtēt šādas rīcības ietekmi un sekas.

Revīzijā secinātais liecina arī par fiziskajām aktivitātēm pieejamo naudas resursu nevienmērīgu sadalījumu dzimumu griezumā. Pašvaldībās fiziskajās aktivitātēs iesaistīto zēnu un meiteņu skaits uzrāda ievērojamas atšķirības (66 % pret 34 %), turklāt vēl jo ievērojamāku atšķirību uzrāda konkrēto fizisko aktivitāšu analīze. Finansiāli ietilpīgākajos sporta veidos pārliecinošs vairākums dalībnieku ir zēni, piem., hokejs (97 %), smaiļošana (73 %), airēšana (71 %), BMX (81 %). Arī komandu sporta veidos vairākums dalībnieku ir zēni, tostarp basketbols (70 %), florbols (92 %), futbols (96 %). Valsts kontroles ieskatā, pašvaldībām jāanalizē šī nevienlīdzīgā resursu sadalījuma iemesli un jāīsteno pasākumi abu dzimumu līdzvērtīgai iesaistei fiziskajās aktivitātēs.

Pašvaldībām ir būtiska loma valsts kopējo mērķu sasniegšanā arī iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un sporta jomā. Tā kā Latvijā ar sportu vai sporta spēlēm 61 % iedzīvotāju nodarbojas reti vai nekad, un 35 % iedzīvotāji ar citām fiziskajām aktivitātēm nodarbojas reti vai nekad, sporta politikas mērķi paredz palielināt iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs. Revīzijā redzētais liecina, ka daudzviet pašvaldības šo savu lomu neapzinās, jo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos mērķi ir noteikti vispārīgi un bez sasaistes ar valsts kopējiem mērķiem. Turklāt, lai gan valsts politika ir virzīta uz noteikta skaita iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, pašvaldībās informācija par iesaistītajiem iedzīvotājiem netiek uzkrāta, tā vietā aprobežojoties vien ar iedzīvotājiem rīkoto pasākumu skaitu. Rezultātā ne sporta politikas veidotājiem, ne pašvaldībām kā tās īstenotājiem nav iespēju novērtēt pašvaldību ieguldījumu valsts kopējo mērķu sasniegšanā un pārliecināties par īstenoto aktivitāšu efektivitāti.

Pašvaldībās trūkst analītiskas uzskaites un ekonomiski pamatotu datu par sniegto fizisko aktivitāšu pakalpojumu izmaksām. Tāpat pašvaldībām nav informācijas, cik tām izmaksā viens audzēknis katrā no piedāvātajiem profesionālās ievirzes sporta veidiem. Vienlaikus pašvaldības ir noteikušas vecāku līdzfinansējumu sporta izglītībai ar mērķi disciplinēt apmeklēt nodarbības. Tomēr revīzijā secināms, ka līdzfinansējums var ierobežot iespējas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Turklāt salīdzinoši mazais vecāku līdzfinansējums un pašvaldību piešķirtās atlaides profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu apguvei rada maldīgu priekšstatu par to, ka profesionālās ievirzes sporta izglītība ir pieejama ikvienam. Papildus līdzfinansējuma maksājumiem vecākiem jārēķinās ar pat vairākus tūkstošus (no 185 eiro līdz 4400 eiro) lieliem maksājumiem par inventāru, treniņnometnēm un dalību gan vietējās, gan starptautiskās sacensībās.

Valsts kontroles vērtējumā, pašvaldībām ir iespējas paplašināt un pilnveidot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas ļautu gan palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju skaitu, gan ļautu efektīvi apvienot pašvaldību un nevalstisko organizāciju resursus. Pašvaldības sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, gan piešķirot līdzfinansējumu (2022. gadā piecās revīzijā iekļautās pašvaldības – vairāk nekā 0,9 milj. eiro), gan nododot lietošanā infrastruktūru fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, tomēr tās neapkopo informāciju un neizvērtē nevalstisko organizāciju sniegto ieguldījumu pašvaldības noteikto mērķu sasniegšanā un ietekmi uz iedzīvotāju fizisko aktivitāti. Tāpat naudas piešķīrumi nereti balstās uz vēsturisku pieredzi un izveidotām tradīcijām, nevis uz datiem un pierādījumiem balstītu analīzi.