Lembergs vaino valdību pie tā, ka bankas vairs nekreditē Latvijas ekonomiku
Pie tā, ka bankas nekreditē Latvijas ekonomiku, ir vainojama valdība, intervijā “Ventas Balss” norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Lembergs norādīja, ka ekspremjers Māris Kučinskis 2017., 2018. gadā izdarīja visu, lai likvidētu bankas kā ekonomikas stimulatorus.
“Bija lielā tīrīšana no banku klientiem, nerezidentiem. Palika tikai 5%. Terors pret bankām bija tik liels, ka tās baidās kreditēt, jo banka var pati trāpīt zem sankcijām. Tāpēc viņi nekreditē. Kam viņiem riskēt! Tagad mēģina bankas spaidīt. Ne jau bankas vainīgas! Latvijas valdība vainīga!” uzsvēra Lembergs.
Jau iepriekš Lembergs pauda viedokli, ka bankas ir norobežojušās no tautsaimniecības stimulēšanas.
“Šobrīd ir panākta situācija, ka bankas pelna lielu naudu, apkalpojot klientus, jo piespiedu kārtā visiem ir pienākums maksāt par dažādiem pakalpojumiem caur banku. Viņi uzliek lielas komisijas un pelna, bet ir norobežojušies no tautsaimniecības stimulēšanas. Te valdībai radikāli jāiejaucas. Banku sistēmas uzdevums ir dot valsts attīstībai resursus, piesaistot sev papildu aktīvus, līdz ar to radot iespēju būtiski vairāk kreditēt,” izteicās politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Gandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālāk
Valdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālāk
Jauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālāk
Ko zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālāk
Gandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālāk
Gandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālāk
Krāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālāk
Kā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālāk
Teju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālāk