• Tweet

Ceturtdien, 12. oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Grāmatvedība un nodokļi 2024”, kurā eksperti aplūkoja aktuālākās tendences grāmatvedībā un svarīgākos jautājumus saistībā ar nodokļu politiku. Grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande konferences ietvaros plašāk pastāstīja par to, kas jāievēro, nosūtot darbiniekus darba braucienā uz Eiropas Savienību (ES).

Viņa uzsvēra, ka saskaņā ar likumu, darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim darbiniekam nodrošināt tādus nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus, kuri atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem.

“Tai skaitā tas saistīts ar maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku, minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, darba samaksu, noteikumiem par darbaspēka nodrošināšanu, darbinieka izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar darbinieka darba braucienu, tajā skaitā dienas naudas izmaksu u.tml.,” uzsvēra J. Neilande.

Tāpat darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir pienākums izpildīt tās valsts administratīvās prasības un pakļauties uzraudzības un kontroles institūciju prasībām, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts.

Tāpat arī nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, attiecīgi piemērojami normatīvie akti, kas regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ciktāl Darba likumā nav noteikts citādi.

“Tā, piemēram, nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, darba devējs nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu 30 procentu apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu,” norādīja J. Neilande.

Nodokļu konsultante uzsvēra, ka svarīgi atcerēties, ka darba brauciens sākas no iekāpšanas transportlīdzeklī līdz atgriešanās mājās. “Ja darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, minētie papildu izdevumi netiek segti un kompensācija netiek izmaksāta,” piebilda J. Neilande.

Viņa uzsvēra, ka strādājot dažādās ES dalībvalstīs vienlaicīgi, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic tikai vienā valstī. “Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, tad darbiniekam ir jābūt uz rokas VSAA izsniegtam A1 sertifikātam, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī, sociālās iemaksas ir veicamas Latvijā,” norādīja J. Neilande.

Konferencē piedalījās arī LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Inguna Leibus, kas iepazīstināja ar pašnodarbināto nodokļu un grāmatvedības aktualitātēm – kādas ir iespējas pašnodarbināto nodokļu maksājumiem, galvenie plusi un mīnusi katrā no nodokļu maksāšanas režīmiem un kā tos mainīt.

Konferenci noslēdza “Johansone un partneri” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone, kas pastāstīja par to, kā uzņēmumam savlaicīgi sagatavoties gada pārskata revīzijai – kas grāmatvedībai noteikti jāņem vērā un kādi priekšdarbi veicami.

Konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Inguna Leibus, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, COBALT vadošā speciāliste nodokļu jomā un nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne, BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Kristīne Tēra, kā arī VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas vadītāja Santa Deksne.