• Tweet

Tuvojoties brīdim, kad Eiropas Savienībai jāpasaka, cik liels būs tās budžets līdz 2020. gadam, dalībvalstis arvien niknāk cīnās katra par savu pīrāga daļu. Latvijai īpaši būtiskas ir divas pozīcijas: kohēzijas fondu finansējums, ko Eiropas Komisija (EK) grib pārdalīt par labu turīgajām valstīm, attiecīgi atņemot nabagajām. Un lauksaimniecības tiešmaksājumi, ko EK ierosina atstāt tāpat kā līdz šim – zemākajā līmenī savienībā.

Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā šobrīd mobilizējušies šo abu netaisnību novēršanai, un viņu ārzemju kolēģu pakāpeniskā viedokļu maiņa liecina par zināmiem panākumiem. Klupšanas akmens gan var izrādīties Nacionālais attīstības plāns. Ja tajā nebūs precīzi definētas Latvijas prioritātes un ceļi to sasniegšanai, turīgās valstis to var izmantot kā argumentu, lai naudu paturētu sev. Šādā kontekstā Reformu partijas sacerētā alternatīva plānam, tā sauktā zaļā vīzija, ir sprungulis Latvijas ceļā pēc lielākas naudas un taisnīgākas konkurences. Ieslīgšana neauglīgās lokālās diskusijās vairāk var traucēt naudas plūsmu tieši no kohēzijas fondiem. Jāatgādina, ka to formālais mērķis ir atšķirību mazināšana starp Eiropas reģioniem. Tātad pēc loģikas nauda būtu jādod trūcīgākajām valstīm, lai tās panāktu bagātās. Taču EK iecerējusi šo kārtību pamainīt tā, lai bagātajiem tiktu vēl vairāk, un Latvijai tas nozīmētu 12,5% samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekš pieejamo naudas daudzumu jeb 600 miljonu eiro zaudējumu. Attiecīgi – neuzbūvētus ceļus, nenosiltinātas mājas, neradītus uzņēmumus un darba vietas.

Bez Latvijas naudu atņemt iecerēts arī Lietuvai, Igaunijai un Ungārijai. Eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš uzsver, ka EK piedāvājums nākamajam daudzgadu budžetam faktiski padziļinās ekonomisko plaisu savienībā un tas ir galvenais arguments šobrīd parlamentā notiekošajās sarunās ar ietekmīgiem deputātiem un darba grupām.

Briselē nauda esot

Latvijas interešu lobēšanai Briselē ar pašu eiroparlamentāriešiem vien ir par maz, tāpēc lidmašīnas no Latvijas regulāri atved viņiem talkā dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, nozaru profesionāļus. Nule ar ietekmīgākajiem deputātiem Eiropas kohēzijas politikas veidošanā – Lambertu van Nistelroju (referents par ES fondu izmantošanu) un Danutu Mariju Hibneri (Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāju) – tikās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji. K. Kariņš apgalvo, ka izdevies panākt ietekmīgākās parlamenta frakcijas Eiropas Tautas partiju grupas atbalstu. Savukārt Lielo pilsētu apvienības prezidents Gatis Truksnis atgriezies Latvijā ar pārliecību, ka «Briselē nauda ir». Attiecīgi Latvijai jāizdara viss, lai to paņemtu: pirmām kārtām jāuzraksta labs ilgtermiņa plāns.

Pavīd cerība uz lielākiem tiešmaksājumiem

Paralēli politiskas cīņas par naudu notiek arī otrā Latviju interesējošajā sektorā – lauksaimniecībā. Te Latvijai samazinājums nedraud, taču EK nekādi nevēlas pieļaut godīgas konkurences apstākļus un puslīdz vienādus platībmaksājumus visām valstīm. Pavasarī jau kā liela pretimnākšana Latvijai tika minēti 65% no vidējā maksājumu lieluma Eiropā. Bet mums tas, protams, ir par maz. Pašlaik sarunās ar dažādiem ietekmīgiem politiķiem un citu valstu pārstāvjiem jau pavīdējusi iespēja, ka Baltijas valstīm tiešmaksājumi varētu tikt palielināti līdz Rumānijas līmenim, proti, 77% no vidējā lieluma.

Bagātajiem jāpiekāpjas

Lai panāktu turīgo valstu nokaunēšanos par to, ka tās sagrābj netaisnīgi daudz naudas, liela nozīme esot dažādiem lobēšanas un pārliecināšanas pasākumiem. Tāpēc arī Latvijas zemnieki ik pa brīdim liek pie malas lauku darbus un lido uz Briseli klāstīt, kāpēc viņiem pienākas vairāk, rāda vecus neglītus traktorus un iebaro parlamentāriešus ar garšīgiem ēdieniem. Nule Latvijas deputāte Sandra Kalniete kopīgi ar Baltijas zemniekiem sarīkoja konferenci Baltijas valstu izaicinājums kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Un tajā izskanēja daudzi Latvijai izdevīgi un daudzsološi viedokļi. Piemēram, Eiropas Tautas partijas grupas koordinatora parlamenta Lauksaimniecības komitejā Alberta Desa teiktais: «Mani pārsteidz to valstu argumenti, kas atrodas saņemto tiešmaksājumu augšgalā un saņem visvairāk, ka tās vairs nebūšot konkurētspējīgas, ja tām par dažiem desmitiem eiro samazināsies tiešmaksājumi. Man jājautā, kā gan Baltijas valstis var būt konkurētspējīgas, saņemot 90 eiro, bet kāds, kas 550 eiro vietā saņems 500 eiro, zaudēs konkurētspēju?»

Sandra Kalniete savukārt apelēja pie fakta, ka turīgajām ES valstīm būtu taisnīgi jānorēķinās par jaunpienācēju izmantošanu: «Kad Baltijas valstis un citas postpadomju bloka valstis pievienojās ES, vecās dalībvalstis varēja eksportēt jaunos tirgos, bet nu ir izjūta, ka tās ir aizmirsušas šīs priekšrocības. Ir pienācis laiks saprast, ka ES nav tikai 10 vai 15 vecās dalībvalstis.»

Vairāki referenti no Baltijas valstīm arī norādīja, ka netaisnīgo platībmaksājumu sekas nav tikai mazāk naudas zemnieku kabatās. Patiesībā problēma esot daudz nopietnāka – cilvēki pārceļas uz ārzemēm. Lauki izmirst.

Pirms lielās naudas dalīšanas ir īpaši būtiski, lai šīs elementārās patiesības regulāri izskanētu Briselē.

***

Viedoklis

Alberts DESS, Tautas partijas Eiropas Parlamenta grupas lauksaimniecības jautājumu koordinators:

– Man jājautā, kā gan Baltijas valstis var būt konkurētspējīgas, saņemot 90 eiro, bet kāds, kas 550 eiro vietā saņems 500 eiro, zaudēs konkurētspēju?

Avots: nra.lv /Imants Vīksne