• Tweet

Latvijā šobrīd darbojas vairāki ķīniešu dibināti uzņēmumi. Kā vienu no pakalpojumiem tie piedāvā palīdzēt nokārtot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Vairāki desmiti ķīniešu uzņēmumos investējuši identisku summu – 50000 eiro. Tas ir minimālais investīciju apjoms, lai varētu pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pagājušā gada augustā Latvijas izstājās no 16+1 sadarbības formāta ar Ķīnu. Kopš Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā, pasaules uzmanība ir pievērsta Ķīnai, kā agresora lielākajam un spēcīgākajam partnerim, kuram ir iespēja piespiest Putinu pārtraukt kara noziegumus.

RSU Ķīnas studiju centra direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova sacīja: “Latvija ir viena no tām valstīm Austrumu un centrālās Eiropas kontekstā, kura ir skaidri pateikusi, ka Latvijas un Ķīnas attiecības lielā mērā nosaka Ķīnas pozīcija attiecībā uz Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.”

Kad kļuva skaidrs, ka Ķīna ar Putinu nekonfliktēs, Eiropa lēma par distancēšanos no Ķīnas. Gan Eiropā, gan Latvijā Ķīnas vārds nemitīgi izskan kā potenciāls apdraudējums. Ķīna cenšas iesaistīties svarīgu projektu realizēšanā.

Latvijā Ķīna centusies piedalīties “Rail Baltica” projektā. Par to brīdināja gan valsts drošības iestādes, gan eksperti, uzsverot, ka Ķīnai nevar uzticēties.

Neraugoties uz to, pēdējo 10 gadu laikā Ķīnai pastāvīgi izdevies ierindoties Latvijas lielāko importa partneru top 10. Šogad imports sarucis. Taču valsts joprojām tiek uzskatīta par pietiekami nozīmīgu sadarbības partneri. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka uzreiz pēc Ārlietu ministrijas paziņojuma par izstāšanos no 16+1 sadarbības formāta, Satiksmes ministrija steidza apliecināt Ķīnas partneriem, ka tas neietekmēs valstu savstarpējo sadarbību. Esot svarīgi saglabāt pragmatiskas attiecības.

Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš sacīja: “Ja mēs skatāmies, kur ir vērts investēt naudu un kādā veidā, šis nav tas virziens, kas ir ļoti perspektīvs, tas ir jāsaka ļoti skaidri, ka tur ir ļoti daudz risku. […] Tā nav pretruna. Ārlietu ministrija līdzīgi kā premjers runā par valsti kopumā. Tā ir atsevišķa nozare.”

Kopš 2020.gada ievērojami pieaugušas Ķīnas tiešās investīcijas Latvijā. Ja 2019. un 2020. gadā tās bija 22 miljoni, tad 2021. gadā palēcās līdz 104 miljoniem. Pērn investēts nedaudz mazāk – 77 miljoni. Jau iepriekš dažādas valstis nonākušas Ķīnas slazdos tās piekoptās parādu diplomātijas dēļ.

Kariņš sacīja: “Neieiesim grūtībās, no kurām nupat esam tikuši vaļā no Krievijas, neieiesim līdzīgā slazdā ar Ķīnu. […] [“Nekā personīga”]: Tad jūs nemēģināsiet piesaistīt investīcijas no Ķīnas? [Kariņš]: Nekādā gadījumā.”

Ķīniešu uzņēmumos Latvijā ir kāda kopīga iezīme – daudziem šī gada laikā vien izdevies piesaistīt vairākus ķīniešu investorus, kuri teju visi investējuši pa 50 000 eiro. Tā ir minimālā nepieciešamā summa, lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.

“Nekā personīga” izdevies identificēt divus ķīniešu uzņēmējus, kuri šādā veidā darbojas Latvijā. Viens nepilna gada laikā dibinājis deviņus uzņēmumus. Četriem no tiem juridiskā adrese ir kāda privātmāja Jūrmalā, pārējiem – māja Dobeles novadā.

Šajā mājā oficiāli reģistrēti četri uzņēmumi, kurus dibinājis ķīniešu izcelsmes britu uzņēmējs vārdā Kai Dai. Īrijā viņš pazīstams, kā viens no lielākajiem vīzu starpniekiem un šobrīd tur tiek apsūdzēts par imigrantu investoru programmas noteikumu pārkāpšanu.

“Firmas.lv” pieejamā informācija liecina, ka Kai Dai ir Lielbritānijas pilsonība, viņam ir uzņēmumi Lielbritānijā un Īrijā. Kopš pagājušā gada īru laikraksts “Business post” ir daudz ziņojis par uzņēmēju un viņam piederošās kompānijas “Huawen Foundation” darbībām.

Uzņēmums darbojies kā vīzu starpnieks Īrijas Imigrantu investoru programmā. Tā ieviesta 2012. gadā, lai piesaistītu ārvalstniekus, piedāvājot iegūt tā dēvēto “zelta vīzu” pret investīcijām Irijā. Šā gada sākumā programma pārtraukta.

Publiski izskanējis apgalvojums, ka uzņēmums pārkāpis noteikumus, jo naudu investoriem aizdevis. Sarakstē ar “Nekā personīga” uzņēmējs noraida izskanējušos apgalvojumus.

Uzņēmējs Kai Dai sacīja: “Šīs apsūdzības daļēji nāk no kāda konkrēta īru žurnālista. No mūsu skatupunkta šīm apsūdzībām trūkst pamatojuma un mēs izskatām tiesiskus rīkus to apstrīdēšanai un korektai mūsu pozīcijas atspoguļošanai.”

Pirmo kompāniju Latvijā Kai Dai dibinājis pagājušā gada novembrī. Starp uzņēmuma amatpersonām pavīd arī pa kādam latviešu vārdam – kāda sieviete vārdā Svetlana Reinicāne. Viņai arī oficiāli pieder mājoklis, kur reģistrēts šis un vēl trīs uzņēmumi. “Nekā personīga” neizdevās sastapt ne Svetlanu, ne uzņēmuma īpašnieku.

Gandrīz visām uzņēmēja kompānijām ir norādīts viens pamatdarbības veids – sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana. Mums zināms, ka valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā nevienam no uzņēmumiem nav nostiprinātas nekādas īpašumtiesības. Tāpat nav arī nomas vai īres pieprasījumu. Arī pats uzņēmējs apstiprina – šobrīd īpašumu Latvijā kompānijām nav. Viņš arī neslēpj, ka termiņuzutrēšanās atļauju nodrošināšana ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem.

Kai Dai sacīja: “Kamēr termiņuzturēšanās atļauju nodrošināšana ir viens no uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem, tas neraksturo mūsu biznesu pilnībā. Mūsu kompāniju primārie mērķi ir ekonomiskās izaugsmes veicināšana un darba vietu radīšana darbības reģionos.”

Tik pat aizdomīgas ir arī Honjana Liu dibinātās kompānijas Latvijā. Pagājušā gada septembrī viņš atvēris uzņēmumu – “Latvia Investment management”. Pāris mēnešus vēlāk dibināts vēl viens – “Lim Travel Transport”. Abiem norādīts viens pamatdarbības veids – automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings. Maijā uzņēmējs dibinājis vēl trešo kompāniju – “LIM Car Rent”, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumiem.

Uzņēmumiem nav ne mājaslapas, ne arī tālruņa numura. Visi trīs reģistrēti vienā adresē, biroju telpā Jaunajā Teikā. Latvia Investment magement ir oficiāli reģistrētas divas automašīnas. Pārējām kompānijām – neviena. Uzņēmuma pārstāve stāsta, ka šobrīd īpašumā viņiem ir 12 automašīnas un jau drīzumā gaidāmas vēl 14. Saskaņā ar viņas teikto, uzņēmums klientus meklē ar reklāmas starpniecību portālā ss.com, kur piedāvā taksometru šoferiem īrēt sev piederošās “Toyota Corolla”. Uzņēmuma īpašnieku šobrīd nav iespējams sasniegt, jo viņš ir Ķīnā. Sieviete neslēpj, ka investīcijas tiek piesaistītas, lai nodrošinātu iespēju pieteikties termiņuzturēšanās atļaujām.

“Latvia Investment Management” pārstāve Tīna sacīja: “[“Nekā personīga”]: Vai jūs zināt, kāpēc visi investori ieguldījuši identisku summu 50000 eiro? [“Tīna”]: Viņi vēlas investēt mūsu kompānijās, lai viņi varētu saņemt uzturēšanās. [“Nekā personīga”]: Lai saņemtu uzturēšanās atļauju, pareizi? [Tīna]: Jā, atļauju Latvijā […] Šobrīd viņi ir Ķīnā, tāpēc, iespējams, šogad viņi brauks uz Latviju, dzīvot Latvijā.”

“Nē, īstenībā, ievērojot šo sižetu un jūsu jautājumus, es paskatījos, cik ir mums ķīnieši. Piemēram, pirmajā pusgadā saistībā ar investīcijām ir nācis klāt viens un pagājušajā gadā nav bijis neviens un kopsummā tādi ir pieci. Tā kā liels pieplūdums tieši no ķīniešu investoru puses tieši no ieguldījumiem kapitālsabiedrībās nav,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Likums paredz, ka vienā uzņēmumā par veiktajām investīcijām uzturēšanās atļauju var saņemt līdz 10 personām. Vienā no Kai Dai dibinātajiem uzņēmumiem “Cantab Investment Fund” ir tieši 10 investori, kuri visi investējuši tieši 50000 eiro. Tā pat ir arī Honjana dibinātajā “Latvia Investment management”.

Roze ir skeptiska, ka šādas shēmas varētu būt vērstas vienīgi uz termiņuzturēšanās atļauju nodrošināšanu. Pretendentam vēl jāiemaksā 10 000 valsts budžetā un 40 000 uzņēmumam jāsamaksā nodokļos.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā vienotība”) sacīja: “[“Nekā personīga”]: Bet tādā kopējā kontekstā jūs to neredzat, kā potenciālu drošības draudu, ka šie cilvēkiem ir iespēja, viņi ir investējuši tos 50000 un viņiem ir iespēja pieteikties? [Kozlovskis]: Nu pašlaik likumdošana to pieļauj, pašlaik, kā es minēju, man nav ziņu, ka būtu tieši konkrēti no šīs valsts izcelsmes pilsoņiem drauds nacionālajai drošībai. Ja man iedod informāciju atbildīgā iestāde, ka šādas ir piecas fiziskas personas Latvijā kopumā, tad lemt par to, ka ierobežot visiem ķīniešu izcelsmes uzņēmējiem investēt Latvijā pašlaik es neredzu.”

Uz piesardzību aicina Ķīnas pētniece. Ņemot vērā agresīvās spiegošanas metodes, Bērziņa-Čerenkova neizslēdz, ka arī investori var darboties Ķīnas valdības labā. Tomēr tas, viņasprāt, nav lielākais apdraudējums: “Šeit mēs saprotam, ka Ķīnas naratīvi neaug tad, ja viņiem nav labas augsnes jau šajā valstī un, protams, arī mūsu valstī ir daļa no iedzīvotājiem, kuriem šie naratīvi šķiet simpātiski, kuru pasaules uztverei tas atbilst, un šeit ir risks.”

Neviens no uzņēmumiem vēl nav iesniedzis gada pārskatu, tāpēc nav iespējams pārliecināties, vai saimnieciskā darbība tiešām tiek veikta.