• Tweet

Vakar, 2023. gada 7. augustā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi aicinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rosināt izmaiņas, kas saistītas ar darba devējam pieejamajiem atvieglojumiem darbinieka augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos.

“Augstvērtīga cilvēkkapitāla attīstība ir viena no LDDK un tās biedru prioritātēm, un LDDK rosinātās izmaiņas var saukt par likuma higiēnu, kas motivētu visas izglītībā un darba tirgū iesaistītās puses mērķtiecīgai izaugsmei. Tas celtu darbinieku kvalifikāciju un veicinātu viņu konkurētspēju darba tirgū atbilstoši mūsdienu prasībām,” pauž LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Pašreizējā kārtība, ko nosaka 2010. gada 21. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, 18.2 3.1. punktā, paredz ar algas nodokli netiek aplikti darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Savukārt par vispārējās un augstākās izglītības iegūšanu šis nodoklis ir jāmaksā – gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

LDDK uzskata jāpaplašina atvieglojumu loks, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku augstākajā izglītībā, tai skaitā apgūt mikrokvalifikācijas, netieši veicinot kopējo darba devēju iesaisti darbinieku prasmju pilnveidē, kas ir nepieciešams kvalificētu speciālistu pieejamības veicināšanai un ekonomiskajai transformācijai.

Zināms, ka Igaunijā ir ieviests darbaspēka nodokļu atvieglojums darba devējiem par augstākās izglītības izdevumiem. Pie tam attiecīgais atvieglojums nerada papildu birokrātisko slogu, kā arī tas neradīs sarežģītāku nodokļu struktūru un ievērojamu fiskālo ietekmi.

Atvieglojums augstākās izglītības izdevumu segšanai būtu stimuls mikrokvalifikāciju attīstībai augstākās izglītības līmenī un augstskolu – darba devēju sadarbībai. Pie tam Latvijā augstākās izglītības statuss garantē noteiktu izglītības kvalitātes standartu, kas ir būtisks kopējā cilvēkkapitāla konkurētspējas attīstībā.

LDDK aicina IZM izmantot sev pieejamās tiesības un pienākumu rosināt aprakstītās izmaiņas par nodokļu politiku atbildīgajai Finanšu ministrijai, lai ilgtermiņā ieviestu augsti kvalificēta darbaspēka ataudzi un tās potenciāli pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmi un darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas mērogā.

Savukārt 1993. gada 11. maija likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, 9. pantā LDDK ieskatā būtu jāparedz grozījumi, kas paredzētu iedibināt līdzvērtīgu kārtību gan praksēs, gan darba vidē balstītās mācībās (turpmāk – DVB mācības) attiecībā uz stipendiju izmaksāšanas kārtību. Pašreizējā kārtība paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus tikai audzēkņiem, kuri profesionālajā izglītībā ir iesaistīti DVB mācībās. Tā kā šis atvieglojums nav attiecināts uz praksēm, profesionālās izglītības audzēkņiem, kas ir iesaistīti praksēs, nevis DVB mācībās, nav iespēja saņemt uzņēmuma maksātu stipendiju.

Papildus likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta 81 punkta grozījumiem (aprakstīts iepriekšējā rindkopā), LDDK rosina papildināt arī 84 punktu, kas nosaka augstākajā izglītībā studējošajiem pieejamo stipendiju apmēru un ar to saistītajiem darba devēja nodokļu atvieglojumiem. Augstākajā izglītībā šobrīd ne praksēs, ne DVB mācībās nav atrunāts atvieglojums stipendijas izmaksai prakses vai DVB mācību laikā uzņēmumā.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu studējošo praktizēšanos un profesijas apguvi reālās darba vietās atbilstoši apgūstamajai kvalifikācijai, būtu nepieciešams noteikt, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikta stipendija, kuru studējošais saņem par praksi vai DVB mācībām uzņēmumā.