• Tweet

Nokaitinot Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Ilmu Čepāni un paplašinot plaisu starp koalīcijas biedriem, komisijas deputāti otrdien nespēja vienoties par referendumu uzsākšanai nepieciešamo parakstu skaitu.

Opozīcijas deputātiem balsojot pret un Nacionālo apvienību pārstāvošajam Gaidim Bērziņam atturoties, likumprojekts par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu iestrēga komisijā.

Saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa skaidrojumu, komisijas deputātiem līdz ceturtdienai ir vēl laiks, lai vienotos par vienotu nostāju, pretējā gadījumā likumprojekta izskatīšana Saeimas plenārsēdē rīt ir jāatliek uz nenoteiktu laiku.

Prieku par šādu iznākumu vēlāk neslēpa Saskaņas centru pārstāvošais Andrejs Elksniņš, kas pauda cerību, ka likumprojekts komisijā iestrēgs uz ilgu laiku, tādējādi nesarežģījot pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību. «Referendumu likums Saeimas Juridiskajā komisijā neguva atbalstu, un cerams, ka grozījumi, kas ierobežo tautas varu, komisijā vienkārši iestrēgs,» sacīja A. Elksniņš.

Savukārt I. Čepāne, beidzoties komisijas sēdei, neslēpa dusmas uz komisijas biedriem, vainojot tos nespējā uzturēt dialogu. Savukārt Nacionālajai apvienībai tā pārmeta regulāru viedokļa maiņu, kas nevajadzīgi apgrūtina komisijas darbu pie šā likumprojekta. «Ar ko lai es šeit runāju?» satraukta retoriski jautāja I. Čepāne.

Viņas pārstāvētā Vienotības frakcija nosoda komisijas deputātu rīcību, atgādinot, ka, aizkavējot likuma pieņemšanu, tiek nopietni apdraudētas valsts intereses un drošība, atstājot rīcības brīvību sabiedrības šķeltniekiem.

Par klupšanas akmeni likumprojekta pieņemšanai kļuva diskusija par to, vai likuma pārejas periodā, kas paredzēts līdz 2015. gada 1. janvārim, nepieciešams paaugstināt referenduma uzsākšanas pirmajā kārtā savācamo parakstu skaitu. Pašlaik nepieciešami 10 tūkstoši parakstu, bet pašreizējā redakcija paredz, ka pārejas periodā vajadzēs savākt 50 tūkstošus balsstiesīgo parakstu.

Saskaņas centrs šiem ierosinājumiem pretojas no sākta gala, savukārt Nacionālā apvienība kā kompromisu piedāvā pārejas periodā pirmajā kārtā pieprasīt 30 tūkstošus parakstu. Ideālajā variantā apvienība līdz 2015. gadam gan vēlētos saglabāt 10 tūkstošu parakstu slieksni.

Komisijas sēdē šis Nacionālās apvienības ierosinājums nemaz netika skatīts, jo tas neatbilda Saeimas Kārtības ruļļa noteikumiem. Proti, komisija ir tiesīga skatīt jautājumus, pret kuriem iebildis likumprojektu divkārt Saeimai atmetušais Valsts prezidents. Un Andris Bērziņš savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai īpaši uzsvēris, ka nebūtu pieļaujams nepieciešamo parakstu skaita samazinājums pirmajā parakstu vākšanas kārtā.

Jau vēstīts, ka Saeimā tika atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā savākt 50 tūkstošus balsstiesīgo parakstu. Savukārt no 2015. gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 tūkstošus balsstiesīgo parakstus. Nemierā ar deputātu izstrādāto likumprojektu Valsts prezidents to atdeva Saeimai atkārtotai izskatīšanai un norādīja uz jautājumiem, kas, viņaprāt, būtu uzlabojami vai atstājami tādi, kā ir.

Viena no prasībām bija, lai no likumprojekta atsevišķi tiktu izdalīta sadaļa par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ikvienam ES dalībvalsts pilsonim garantē tiesības piedalīties ES normatīvo aktu jaunradē.

Ar šo uzdevumu deputāti tika galā veiksmīgi, un jau nākamajā Saeimas sēdē par to tiks balsots. Komisija arī vienojās, ka likums stāsies spēkā jau nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, jo Latvija jau tagad ir nokavējusi tai noteiktos termiņus šīs normas ieviešanā un tai draud Eiropas Komisijas ierosināta pārkāpumu procedūra.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis