• Tweet

Kanāda dubultos Latvijā izvietoto karavīru skaitu. Kā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, maz ticams, ka varam sagaidīt kādu Krievijas reakciju uz šo paziņojumu.

Kā zināms, pirmdien, 10. jūlijā, Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda (Anita Anand) Ādažu militārajā bāzē parakstīja ceļa karti, iezīmējot jau sasniegto, kā arī nosakot turpmākos soļus Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim.

Ceļa karte nosaka, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecina savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, t.sk. izveidot jaunu militāro poligonu “Sēlija”. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.

Kā pauda Vargulis, Baltijas reģiona aizsardzības plānu ieviešana jau ir redzama, piemēram, vakardienas Kanādas paziņojums, tāpat bija Vācijas paziņojums par papildu brigādes nosūtīšanu Lietuvā: “Būtiski jautājumi ir arī par gaisa un jūras dimensiju, kur pašlaik vērojami iztrūkumi.”

“Šajā brīdī es nedomāju, ka varam sagaidīt kādu Krievijas reakciju uz vakardienas Kanādas paziņojumu par kontingenta dubultošanu Latvijā. Skaidrs, ka viss Krievijas fokuss ir koncentrēts Ukrainā,” atzina eksperts.

“Es domāju, ka jau ļoti drīz mēs sagaidīsim brīdi, kad NATO valstu blokam pievienosies Zviedrija, kas turpinās spēcināt mūsu reģionu un Baltijas jūra kļūs par tādu kā NATO ezeru. Es domāju, ka Putins neaprēķināja, ka karš Ukrainā, viņam atspēlēsies šādā veidā,” piebilda Vargulis.

Foto: Latvijas armija