Mājokļa nodokli sola septiņkāršot
Finanšu ministrija beidzot laidusi klajā noteikumus mājokļu nodokļa likmes septiņkāršošanai.
Finanšu ministrija jeb partija Vienotība (finanšu ministrs – Andris Vilks, Ministru prezidents – Valdis Dombrovskis) rīkojas pēc labākajiem sabiedrisko attiecību standartiem. Pirmkārt, vispirms tika solīta nodokļa piecpadsmitkāršošana, salīdzinājumā ar ko likmes septiņkāršošanai ir jāizraisa tautas pateicība Vienotībai, kā arī cerības, ka likmju kāpums varbūt nebūs pat septiņkārtīgs. Otrkārt, nepilna mēneša laikā, kopš Neatkarīgā sīki un smalki aprakstīja mājokļa nodokļa likmju celšanas plānus, tie nav izraisījuši nekādus protestus ne sabiedrībā, ne politiskajās aprindās. Treškārt, likmju celšana ir maksimāli pietuvināta 2012. gada beigām, lai cilvēkiem būtu grūtāk orientēties runās par šīm un citām likmēm saistībā ar valsts 2013. gada budžeta pieņemšanu. Ceturtkārt, jauno likmju paziņošana iedzīvotājiem tiek uzdota pašvaldībām neilgi pirms pašvaldību deputātu vēlēšanām. Valdošā koalīcija pieļauj, ka tas varētu strauji mainīt tagadējo sabiedrības noskaņojumu doties uz pašvaldību vēlēšanām tikai tāpēc, lai nebalsotu par cilvēkiem, kas saistīti ar valdošo koalīciju. Lai visu to sasniegtu, koalīcija demonstratīvi pārkāpa likuma prasību mājokļa nodokļa jauno likmju projektu iesniegt Saeimā līdz šā gada 1. jūnijam.
Pašlaik spēkā esošais likums Par nekustamā īpašuma nodokli atļauj pašvaldībām ar nākamā gada 1. janvāri jebkuram mājoklim uzlikt 3% likmi, bet šo likmju uzlikšana notiktu pēc noteikumiem, kādi katrai pašvaldībai jāpieņem līdz šā gada 1. oktobrim. Lai to varētu izdarīt, likuma pārejas noteikumu 45. punkts prasīja no valdības, lai tā līdz šā gada 1. jūnijam iesniedz Saeimā likuma papildinājumus, pēc kuriem vadīties pašvaldībām, sastādot katrai savus noteikumus par mājokļa nodokļa likmju celšanu. Šo likuma prasību valdība ir pārkāpusi, bet uzskata, ka arī prasība par 1. oktobri ir grozāma tāpat kā mājokļa nodokļa likmes: ja grib, tad var paaugstināt 15 reižu, bet var arī septiņas reizes vai tikai divas reizes.
Pārejot no runām par likmju piecpadsmitkāršošanu kopumā uz konkrētāku likmju celšanas grafiku 2013. gadā, likuma grozījumu projekts ir padarīts vēl nežēlīgāks, nekā iepriekš stāstīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis: «Netikšot pieļauta pāreja uzreiz no 0,2% likmes uz 1,5% likmi. Visticamāk, uz 1,5% drīkstēšot celt tagadējo 0,6% likmi, kas atbilstu likmes pieaugumam divarpus reizes.» «Tieši tā,» viņš atbildēja uz jautājumu, vai «divarpus būtu tas skaitlis, ko Finanšu ministrija vēlētos redzēt kā pieteikumu mājokļa nodokļa likmju kāpumam», Neatkarīgā informēja 23. augustā.
Turpretī tajā likumu grozījumu variantā, ko Finanšu ministrija publiskoja 14. septembrī (pagājušajā piektdienā), vairs nav nekādas sasaistes starp tagadējo likmju sadalījumu 0,2%–0,4%–0,6% no mājokļa kadastrālās vērtības un 1,5% likmi, ko likums, pēc Finanšu ministrijas varianta, padarīs par pamatlikmi nākamā gada 1. janvārī. Tādējādi likmes celšanas pamatformula ir «septiņarpus», nevis «divarpus». Viss pārējais ir pašvaldību tiesības pēc savas brīvas gribas celt nodokļa likmes mazāk nekā septiņarpus reižu vai necelt nemaz, vai samazināt no 0,6% līdz 0,2%; vai varbūt kādam īpašam īpašumam samazināt likmi no 0,6% līdz 0,2% un piemērot šai 0,2% likmei atlaidi ar ieganstiem, kuru izdomāšanā Finanšu ministrija ir krietni papūlējusies.
Norāde uz nodokļa maksājuma caurmēra dubultošanu nebija A. Jarocka izdoma. Nākamajā dienā pēc Neatkarīgās publikācijas par likumā dotajām iespējām likmi piecpadsmitkāršot, t. i., paaugstināt no 0,2% līdz 3%, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, vai tā tiešām būs. Viņš teica, ka nē, un par reālajām izmaiņām nosauca likmes divkāršošanu. Taču jau pēc pāris dienām šī publikācija no aģentūras LETA arhīva pazuda. Tas ir pirmais pamanītais šāda veida gadījums no valsts it kā pilnīgi neatkarīgā ziņu uzņēmuma vēsturē. Jādomā, ka valdība un personiski V. Dombrovskis samaksāja dārgi (ticamāk, ka ne ar naudu), lai iegūtu sev brīvākas rokas attiecībā uz mājokļa nodokļa likmi.
Likmes piecpadsmitkāršošana viena gada laikā tik un tā nešķiet īstenojama, tāpēc jaunais Finanšu ministrijas priekšlikums no tās atvirzās. 3% likme tiek atstāta propagandai kā mērvienība, attiecībā pret kuru uzrādīt, ka Finanšu ministrija ierosina likmi nevis palielināt no 0,2% līdz 1,5%, bet samazināt no 3% līdz 1,5%. Augusta otrās puses versijā gan vēl tika klāstīts, ka 3% likme pašvaldībām būs viegli pieejama attiecībā uz tiem īpašumiem, kas netiks apsaimniekoti atbilstoši pašas pašvaldības izdotiem noteikumiem – kaut vai netiks nokrāsoti katru mēnesi savā krāsā. Tagad vismaz tiek radīts iespaids, ka 3% likmes noteikšanas nosacījumi būs grūtāk izpildāmi.
Likumā noteikto likuma grozījumu termiņa pārkāpumu Finanšu ministrija un valdība attaisno ar nepieciešamību ierobežot pašvaldību iespējas noteikt katram mājoklim atšķirīgu nodokļa likmi 0,2–3% koridorā «pēc deguniem», kā A. Jarockis izsakās 23. augusta publikācijā. Tomēr 14. septembrī klajā laistais likuma grozījumu izklāsts parāda pilnīgi pretējo. Tur nav nekādu ierobežojumu un kritēriju, kas neļautu katras pašvaldības priekšniekiem, kā arī viņu radiem un draugiem noteikt 0,2% (vai mazāk, jo it kā nav aizliegts piemērot atlaides nevienam mājoklim un nevienai mājokļa nodokļa likmei), bet viņu kaimiņiem kaut vai vienas un tās pašās ēkas vienā un tajā pašā kāpņu telpā – tagad par maksimālajiem noteiktos 1,5%. Tieši otrādi, vairāk nekā gadu ilgā darbā Finanšu ministrija ir savirknējusi ne tikai tukšas deklarācijas, bet arī ieganstus, kā padarīt mājokļa nodokļa likmju dalīšanu par tādu korupcijas perēkli, kāda otra Latvijā līdz šim nav. Tas izskaidro, kāpēc pret jaunajām mājokļa nodokļa likmēm neiebilst ne pašvaldības, ne ārpus valdības palikušās partijas, kurām ir pārstāvniecība pašvaldībās.
Savu sacerējumu Finanšu ministrija sāk ar prasību, ka pašvaldībām likmju noteikšanā esot jāievēro «objektīva grupējuma princips». Kas tas tāds? Tas esot «atbilstoši objektīviem kritērijiem». Kādiem – pēc pašvaldības izvēles. Šāda deklarācija komplektā ar «uzņēmējdarbības atbalsta principu», «sociālās atbildības principu» un «teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principu» ļauj pamatot jebkādu likmi jebkuram mājoklim, kura atbilstību vai neatbilstību šādam «principu» mudžeklim konstatēt nav iespējams. Vienkāršāk sakot, maksājumu lielumu nebūs iespējams uzzināt un apstrīdēt, jo informācija par nodokļu (ne)maksātājiem Latvijā ir pasludināta par lielu noslēpumu.
Divi no Finanšu ministrijas piedāvātajiem principiem gan ir visai skaidri un saprotami. Tāds ir «efektivitātes princips», par kuru Neatkarīgā rakstīja jau 23. augustā: «Pašvaldību ieņēmumu pieauguma pamats būs nodokļa likmju noteikšana, vadoties pēc tā, kā iedzīvotāji maksā komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī īpašuma nodokli pēc līdzšinējām likmēm.» Šajā pašā sadaļā ietilpst arī «sociālās atbildības princips», kas atļauj pašvaldībām neko neprasīt no tiem, kuri tāpat nemaksā.
Otrais skaidri saprotamais ir «atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem». Citiem vārdiem sakot, pašvaldības nedrīkstēs apgrūtināt valdību ne ar kādiem finanšu pieprasījumiem, pirms nebūs aplikušas visus mājokļus ar 1,5%, bet varbūt arī ar 3% likmi. Tas taču nozīmēs, ka pašvaldība neveic «atbildīgu budžeta plānošanu» un/vai rīkojas nelikumīgi, neprasot un neiekasējot likumā noteiktās nodokļa likmes.
Uz jautrības radīšanu ir tendēts «prognozējamības un stabilitātes princips», lai «būtu drošība, ka nākamajā gadā pēkšņi nodokļa likme visiem dzīvokļiem nebūs 1,5%». Vienīgais veids, kā to patiešām nodrošināt, ir uzlikt 1,5% likmi uzreiz.
Visas mājokļa nodokļa likmju konstrukcijas vainagojums ir solītā nodokļa atlaide ģimenēm ar trijiem un vairāk bērniem. Pirmkārt, tā tiek solīta ne uz nākamo, 2013., bet uz aiznākamo, 2014., gadu. Otrkārt, tā ir ierobežota ar 120 latiem gadā jeb nelielu daļu no tiem maksājumiem, kādi ģimenēm būs uzlikti jau nākamajā gadā pēc septiņkārtīgās likmju celšanas šogad. Tas gan attiecas galvenokārt uz Rīgu un Pierīgu, tomēr nodokļa septiņkāršošana, kaut tikai draudu līmenī, ir viens no ievērības cienīgākajiem 2013. gada faktiem visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Mājokļa nodokļa daudzkāršošana nāk komplektā ar vēl diviem draudiem – diviem jauniem maksājumiem, kas piesaistīti mājokļiem jeb mājsaimniecībām. Cik saprotams, valdība prasīs latu pat ne no katra mājokļa, bet no katra mājoklī esošā cilvēka par tiesībām skatīties televizoru vai klausīties radio. Mazāk zināms ir Ekonomikas ministrijas nodoms vēl vairāk samazināt elektroenerģijas cenu uzņēmumiem un – attiecīgi – palielināt privātpersonām, ja tās nākamgad joprojām dzīvos Latvijā.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākLDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālāk