Lembergs: Levits ieies vēsturē kā Valsts prezidents, kas neatzīst Latvijas Satversmi
Strauji tuvojas Egila Levita prezidentūras beigas. Vērtējot Levita paveikto, partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savos izteikumos ir ass, norādot, ka “tāds kā Levits nemaz nedrīkst būt prezidents.”
“Egils Levits ir palicis kā kaitīgs prezidents, kas neatzīst Latvijas Satversmi, neatzīst cilvēktiesības. Viņš šķiro pilsoņus pareizajos un nepareizajos, uzskata, ka pilsonis nedrīkst paust savu gribu, ja tā atšķiras no Levita gribas. Viņš sadala deputātus pareizajos un nepareizajos, atkarībā no savām personīgajām simpātijām. Tāds nedrīkst būt prezidents,” izteicās Lembergs.
Viņš norādīja, ka “Levits neko nav izdarījis Latvijas attīstībā. Viņa valdīšanas četros gados Latvija ir atpalikusi attīstībā no Igaunijas, Lietuvas, nemaz nerunājot par to, ka tā būtu pietuvojusies Zviedrijai, Vācijai un Luksemburgai.”
Kā zināms, 31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija “Jaunā Vienotība”.
Pirms tam Levits negaidīti paziņoja par lēmumu atkārtoti uz prezidenta amatu nekandidēt.
“2019. gadā es tiku ievēlēts uz četriem gadiem. Savus Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā esmu pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā Nacionālās apvienības un Jaunās Vienotības atbalstu, izteicu gatavību kandidēt arī uz otro termiņu. Tomēr atkārtoti uzsvēru, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu. Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis. Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties,” paziņojumā sacīja Levits.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālāk