Sporta skolu pedagogi pieprasa minimālo algu
Sporta skolu treneri pieprasa paaugstināt samaksu par darbu, jo tā pašlaik esot kā karikatūra – daudzi par savu darbu nesaņemot pat minimālo algu. Ja valdība neieklausīsies, sporta pedagogi sola doties uz Saeimu, aicinot deputātus nepieņemt nākamā gada budžetu, kurā treneriem nav paredzētas lielākas algas.
Jaunatnes treneri atklātā vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim un izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim pauduši neapmierinātību, norādot, ka daudzās sporta skolās algas var nodrošināt tikai par 80%, jo valsts finansē apmēram 50% no nepieciešamā, bet ne visas pašvaldības spēj piemaksāt iztrūkstošo. Situāciju vēl pasliktina tas, ka ar šo gadu valsts dotāciju var saņemt arī privāto sporta skolu/klubu treneri, jo nauda jaunajam sportistam seko tur, kur viņš sporto. Tā nu situācija ir tāda, ka finansējums palicis iepriekšējais, bet spēlētāju skaits nozarē palielinājies. Treneri norāda, ka tādu diskrimināciju varēja pieciest lielajos krīzes gados, bet tagad, redzot, kam tiekot piešķirta nauda budžeta grozījumos, sirds esot pavisam pilna. Vēstulē arī atgādināts, ka premjers jaunatnes sportu atzinis par prioritāru, arī R. Ķīlis vārdos paudis tam savu atbalstu. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2013.–2015. gada sporta budžeta projektā iekļāvusi treneru algu paaugstināšanu. Diemžēl virzība iestrēgusi.
Latvijas Sporta izglītības iestāžu padomes (LSIIP) priekšsēdētāja Diāna Zaļupe uzsvēra, ka šim nolūkam nepieciešami 2,4 miljoni latu. Tas gan treneriem nenodrošinātu 100% minimālo algu, bet pārējo summu varētu piemaksāt pašvaldības. Ja nekas neuzlabosies, tad daudzi jauni un perspektīvi treneri pametīs darbu, jo nespēj nodrošināt ģimeni. «Daudzu treneru ikdiena ir šāda: pa dienu darbs vispārizglītojošā skolā, vakarā – sporta skolā. Esam kā vāveres ritenī, jo brīva laika nav,» norādīja D. Zaļupe, piebilstot, ka sportisti no tā visa neciešot, jo daudzi treneri strādā kā brīvprātīgie.
Siguldas sporta skolas direktors Aivars Fridrihsons pievienojās LSIIP priekšsēdētājai, ka ar katru dienu situācija kļūst arvien kritiskāka. Viņa vadītajā skolā esot vecāku līdzfinansējums, tomēr arī tas ir tikai neliels atvieglojums un treneri saņem apmēram 80% no viņiem pienākošās samaksas. Viņš nesaprotot, kāpēc valdība līdz šim nav ieklausījusies treneru viedoklī.
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka šādā attieksmē vainojama sporta politika: «IZM sports ir gaiteņa pašā galā. Ja nekas nemainīsies un mums nebūs spēcīga lobija, tad ar algām situācija paliks tāda, kāda tā ir pašlaik. Tā nu ir iznācis, ka mākslas un mūzikas skolu pedagogi saņem divreiz vai pat trīsreiz vairāk nekā jaunatnes sporta treneri.»
IZM Sporta departamenta direktores vietnieks Edgars Severs gan iebilda: tas esot mīts, ka pedagogu algas nav palielinātas – tās ir pieaugušas visiem skolotājiem, arī sporta skolu treneriem. Tomēr viņam nācās atzīt, ka, pieaugot sporta klubu skaitam, kas var saņemt valsts dotāciju, cieš jau esošās sporta skolas. Viņš solīja vēlreiz aicināt valdību runāt par finansējuma palielinājumu sportā un daudz aktīvāk iestāties par to, ka sports ir jāatbalsta ne tikai olimpisko spēļu laikā. IZM pārstāvis arī izteica cerību, ka protesti izpaliks: «Ar protestiem var sataisīt troksni, bet – tālāk? Ceru, ka spēsim vienoties. Diemžēl neesam tik bagāta valsts, lai apmierinātu visu sporta veidu vajadzības.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākIepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm
Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālāk