Iekļaujošu darba vidi visvairāk traucē veidot darba tirgū valdošā diskriminācija

Saglabājoties darbaspēka deficītam, aizvien svarīgāk ir kļuvis veidot iekļaujošu darba vidi. Vienlaikus šo uzdevumu joprojām apgrūtina aizspriedumi un stereotipi, kas veicina diskrimināciju darba tirgū. Lai arī vairākums (75%) darba ņēmēju norāda, ka pēdējā gada laikā darba vidē nav saskārušies ar diskriminējošu attieksmi, 17% strādājošo uzskata tieši pretēji – viņi pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši nevienlīdzīgu izturēšanos, kādu tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, vai apspiešanu savā darba vidē.
Kā #HRconference norādīja klientu vadītāja vadošajā pētījumu un konsultāciju kompānijā Latvijā – Kantar Santa Lazdiņa, galvenokārt strādājošie ar diskriminācija ir saskārušies vecuma dēļ (27%). Salīdzinoši bieži strādājošie arī norāda, ka veselības stāvokļa (t.sk. invaliditātes) dēļ (20%), rases, tautības, etniskās piederības dēļ (16%), kā arī dzimuma dēļ (15%) ir saskārušies ar diskriminējošu attieksmi.
Negodīgs darba snieguma novērtējums (44%) ir biežāk nosauktā diskriminējošas attieksmes darba vidē izpausme to strādājošo vidū, kuri personīgi pēdējā gada laikā ir saskārušies ar diskriminējošu attieksmi. Šie darba ņēmēji arī bieži norāda, ka nedrošības izjūta darba vidē (30%), mentālas veselības problēmas (26%), ierobežotas izaugsmes iespējas (24%), kā arī pazemināts pašvērtējums (23%) ir diskriminējošas attieksmes izpausmes sekas.
Kā atzina S. Lazdiņa, 69% darba devēju saskata priekšrocības dažādības vadībā, tanī pat laikā 78% darba devēju saredz šķēršļus dažādības vadības un iekļaujošas darba vides pasākumu īstenošanai.
“Tā, piemēram, darba devēji atzīst, ka, lai veidotu iekļaujošu darba vidi, ir vairāk jāstrādā pie informācijas avotiem, bezmaksas darbinieku izglītošanas iespējām. Tāpat tiek uzsvērts, ka ir nepieciešama arī bezmaksas vadības izglītošana, bezmaksas konsultācijas par dažādības vadības jautājumiem,” atzina Kantar pārstāve.
Personības izaugsmes trenere Sanita Bethere, runājot par paaudžu darbiniekiem, atzina, ka viņiem ir atšķirīgas darba vērtības un veicamā darba motivācija, kas nozīmē, ka, “lai darba devējs varētu veidot labvēlīgu iekšējo mikroklimatu kolektīvā un motivējošu darba vidi, viņam jāņem vērā paaudžu aspekts”.
Viņa atzina, ka, piemēram, tieši Z paaudzei ir vislielākais potenciāls kļūt par neatkarīgāko paaudzi, kāda jebkad bijusi. Vienlaikus viņa atzina, ka neatkarības dēļ viņi meklē tādu darba vidi, kur viņi netiek apspiesti un kur nevalda hierarhija. “Vienlaikus jāatceras, ka, neatkarīgi no paaudzes, tieši motivēts darbinieks vēlas arvien vairāk iesaistīties uzņēmuma procesos un līdzdarboties,” piebilda eksperte.
Savukārt psiholoģe, izaugsmes veicinātāja un trenere Inta Santa konferencē dalījās pieredzē un padomos, aptverot gan jau esošas komandas sagatavošanu apjomīga projekta realizācijai, gan veidojot jaunu komandu izaicinoša mērķa īstenošanai īsā laika periodā. Viņa pauda, ka “cilvēkiem ir nozīmīgi iet līdzi laikam un nepārtraukti attīstīties.”
18. maijā tiešsaistē norisinājās #HRconference, kurā vienuviet pulcējās personāla vadības speciālisti, lai diskutētu par aktualitātēm personāla vadībā, darba tirgū un izaicinājumiem HR jomā.
Konference uzstājās: organizāciju psiholoģe, mācību vadītāja, Izglītojošo spēļu un metožu asociācijas līdzdibinātāja Zane Veinberga, organizāciju psihologs, CreaTest vadītājs, docents Reinis Lazda, klientu vadītāja vadošajā pētījumu un konsultāciju kompānijā Latvijā – Kantar – Santa Lazdiņa, Mg.psych., Mg.publ.relat, Personāla Vadītāju kluba vadītāja Anita Rošāne, biznesa psihologs, HR datu analītiķis Jānis Roze, personības izaugsmes trenere Sanita Bethere, psiholoģe, izaugsmes veicinātāja un trenere ar vairāk kā 10 gadu darba pieredzi – Inta Santa, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, personāla lietvedības eksperte, Mg. hist, MBA, doktorante Inese Blanka un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, starptautisko un ES lietu eksperte Inese Stepiņa.
Vēl par tēmu:
CSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākMinistrs Edgars Tavars rosina stiprināt pašvaldību kiberdrošību, veidojot kiberdrošības kompetences centru, kura izveidi un darbību atbalstītu arī CERT.LV
Lai stiprinātu pašvaldību kopējo kibernoturību, attīstītu IKT speciālistu kompetenci un efektīvāk izmantotu finanšu un cilvēkresursus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālākBaravika, Briedis, Apse un Osis – četri jauni vārdi “Vivi” elektrovilcieniem
Turpinot AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un pasažieru pārvadātāja “Vivi” sadarbību, augustā četri elektrovilcieni iegūst jaunus vārdus – Baravika, Briedis, Apse un Osis. Jaunie vilcienu...
Lasīt tālākMinistru prezidents: Saeimai jāizšķiras, vai arī Latvija turpmāk būs “airBaltic” īpašniece
Pēc šodien notikušajām sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma,...
Lasīt tālākCSDD saskārusies ar kiberdrošības incidentu
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) informē, ka nedēļas nogalē CSDD tika pakļauta komplicētam kiberuzbrukumam, kā rezultātā uzbrucējiem ir izdevies daļēji piekļūt CSDD IT...
Lasīt tālākLVM pārsūdzēs tiesā Konkurences padomes lēmumu par naudas sodu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu lietā
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzskata par nepamatotu un netaisnīgu Konkurences padomes (KP) piemēroto naudas sodu, kas pieņemts attiecībā uz 90. gados – vēl pirms LVM dibināšanas – noslēgtajiem...
Lasīt tālāk