• Tweet

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība vērtējama kā viduvēja, un pēdējo septiņu gadu laikā tā ir palikusi gandrīz nemainīga, liecina Latvijas Bankas veidotais Finanšu pratības indekss, ar kura rezultātiem plašāka sabiedrība tika iepazīstināta trešdien, 10. maijā, ekspertu diskusijā “Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?”.

Latvijas sabiedrības Finanšu pratības indekss, kurā novērtētas iedzīvotāju finanšu zināšanas, attieksme un uzvedība, ir 12.2 punkti jeb 61 % no maksimālā iespējamā rezultāta. Finanšu pratības indekss aprēķināts, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātu metodoloģiju. Iepriekšējo reizi tas aprēķināts 2015. gadā.

Finanšu zināšanas septiņu gadu laikā ir pasliktinājušās, vājākās zināšanas ir 18–19 gadu veciem jauniešiem un iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni. Būtiski uzlabojusies attieksme pret finansēm, to plānošanu ilgtermiņā. Attīstījušies arī iedzīvotāju aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un ikdienas finanšu plānošanas paradumi.

Lai gan attieksme uzlabojusies, iedzīvotāju rīcība, plānojot savas finanses ilgtermiņā, saglabājas vājā līmenī, īpaši ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas kapitāla veidošana.

Iedzīvotāju digitālā finanšu pratība novērtēta ar 4.6 punktiem 10 punktu skalā, ņemot vērā zināšanas, attieksmi un uzvedību, izmantojot digitālus finanšu pakalpojumus un produktus. Arī Digitālajā finanšu pratības indeksā zemākos rezultātus Latvijas iedzīvotāji uzrāda zināšanu aspektā.

“Finanšu pratība ir būtiska ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā. Ja sabiedrībā ir augsts finanšu pratības un ekonomikas zināšanu līmenis, cilvēki mērķtiecīgāk spēj par sevi finansiāli parūpēties, bet tautsaimniecība kopumā ir noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Latvijā mums vēl tāls ceļš ejams, un uzlabojumi iespējami faktiski katrā finanšu pratības jomā,” uzsver Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.