• Tweet

Otrdien, 18. aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās, un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes, un tā tālāk.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti – ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

Šobrīd Latvijai ar Eiropas Komisiju ir grūti uzsākt jēgpilnas sarunas, bet pat ja tas izdodas, visas diskusijas apstājas pie “Kur ir jūsu pētījumi?”. Tieši pētījumu trūkuma dēļ mēs Eiropas nosacījumus neesam spējuši adaptēt mūsu apstākļiem.

Tas viss šobrīd ir novedis pie situācijas, kuru 2004. gadā, stājoties Eiropas Savienībā, pat nevarējām iedomāties – liela daļa lauksaimnieku sāk apsvērt iespēju saimniekot, nepiesakoties Eiropas tiešmaksājumiem.”