• Tweet

Saeima trešdien, 5. aprīlī, trešajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu un ar to saistītos grozījumus citos likumos, ar ko ievieš valsts aizsardzības dienestu. Pirmais iesaukums dienesta izpildi uzsāks 1. jūlijā.

Likums paredz, ka Valsts aizsardzības dienestā iesaucami Latvijas pilsoņi – vīrieši – gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viņš būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Savukārt, ja izglītības iestāde nebūs absolvēta līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, – viena gada laikā no 24 gadu vecuma sasniegšanas. Brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem.

Likumā noteikti vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.

Paredzēti vairāki valsts aizsardzības dienesta izpildes veidi. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, kā arī piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Tāpat dienestu no 2024.gada 1.janvāra varēs pildīt, apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu. Valsts aizsardzības dienestam pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu.

Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā plānots iekļaut pilsoņus, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt, lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, plānots izmantot atlasi pēc nejaušības principa. To paredzēts rīkot proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka līdz 2027.gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Likums paredz, ka par neierašanos uz noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā bez attaisnojoša iemesla izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 350 eiro. Savukārt par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu paredzēts saukt pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Foto: Latvijas armija