Nafta: Jo vairāk uzlabosies globālās ekonomikas perspektīvas, jo augstāk kāps cenas
OPEC+ no maija samazinās 1,15 milj. barelu dienā (b/d) papildus 0,5 milj. b/d samazinājumam no Krievijas. Septiņas OPEC+ dalībvalstis šajā nedēļas nogalē samazināja ieguves plānus ar kopējo apjomu 1,15 milj. b/d. Izmaiņas stāsies spēkā no maija. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 milj. b/d līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap 1,0 milj. b/d, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 milj. b/d mazāk.
OPEC+ solis ir vēlme rīkoties savlaicīgi. Nesenais tirgus satricinājums, kad Brent cena noslīdēja līdz USD 70/b, iespējams, nedaudz nobiedēja OPEC+, jo banku un pārējie satricinājumi veido nenoteiktas ekonomikas perspektīvas ar iespējamu naftas cenu sabrukumu. Patlaban ieguvi ir viegli samazināt, jo slānekļa naftas industrijas iespējas reaģēt ierobežotas. Protams, risks, ka ražošanas samazināšana novedīs pie tirgus daļas zaudēšanas, pastāv. ASV slānekļa nafta ir vienīgā iespējamā OPEC+ pozīciju apdraudētāja. Taču bankroti, konsolidācijas un prioritātes ir mainījušas ASV slānekļa industriju. Tagad ir galvenais uzstādījums peļņa, nevis apjomi. ASV slānekļa naftas urbumu skaits kopš pagājušā gada decembra sākuma ir samazinājies. Tad Brent naftas cena bija vidēji USD 82/b.
Saūda Arābija un Krievija konkurēja ar cenu 2020. gada martā/aprīlī. Pēc tam tās vienojās par ieguves apjomu līmeni – 11 milj. b/d, no kura tās vēlāk veica samazinājumu. Saūda Arābija reti ir ražojusi tik daudz. Saūda Arābija šā gada februārī saražoja 10,4 milj. b/d, bet Krievija sankciju dēļ tikai 9,8 milj. b/d. Saūda Arābijas ražošanas maksimālā robeža pēc nesenā samazinājuma par 0,5 milj. b/d tagad ir samazinājusies līdz 9,98 milj. b/d un tādējādi ļoti tuvu Krievijas ražošanas apjomam februārī – 9,8 milj. b/d. Krievija ir paziņojusi, ka martā samazinās ražošanu par 0,5 milj. b/d, taču nav skaidrs, no kura līmeņa. Nesenie papildu samazinājumi veicina Krievijas un Saūda Arābijas ieguves apjomu sinhronizāciju un apstiprina, ka OPEC+ grupa ir rīcībspējīga un Krievija ir daļa no grupas.
Nesenie ieguves samazinājumi no pārējām OPEC+ dalībvalstīm padarīs naftas tirgu vēl saspīlētāku un palīdzēs arī Krievijai nodrošināt labākas cenas tās naftai. Tas var viegli kļūt par ļoti sarežģītu politisko jautājumu starp Saūda Arābiju un ASV. Naftas cenas pagājušajā gadā bija aptuveni USD 100/b. Tās cenas atgriešanās iepriekšējā līmenī nevajadzētu radīt pārāk lielu kaitējumu, kaut tas radīs sarežģījumu globālajai ekonomikai, jo palēninās inflācijas mazināšanos.
Saūda Arābijas ražošanas apjoms sasniegs 9,98 milj. b/d, kas ir tikai nedaudz zemāks par tās vidējo ieguvi 2015–2019 – 10.15 milj. b/d. Saūda Arābija nonāks ērtā ieguves līmenī. Tas nozīmē, ka tai vēl ir pietiekami daudz iespēju, lai vajadzības gadījumā ieguvi varētu samazināt vēl. 2009. gada sākumā tā ieguva tikai 7,9 milj. b/d. OPEC+ ir daudz iespēju attiecībā uz turpmākiem ražošanas samazinājumiem. Tas nozīmē arvien ierobežotākas cenu lejupslīdes iespējas un tā varētu virzīties augšup. Bet izšķirošais nosacījums būs globālās ekonomikas perspektīvas, no kā izrietēs arī tās apetīte pēc fosilajiem resursiem.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk