• Tweet

Nesen darbu zaudēja “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Māris Kleinbergs. Neoficiāla informācija liecina, ka tuvākajā laikā būs jāaiziet arī vairākiem vadošiem darbiniekiem valsts uzņēmumā. Intervijā “Nekā personīga” Kleinbergs atzīst, ka nav piekritis turpmākiem lieliem izdevumu samazinājumiem “Latvijas dzelzceļā”, jo tajā saskatīja drošības riskus.

“Latvijas dzelzceļa” vadības maiņa šonedēļ nevienu nepārsteidza. Ikreiz nomainoties politiskajai vadībai satiksmes ministrijā, dzelzceļa flagmanis piedzīvo vislielākās pārmaiņas.

Pēdējos turpat 20 gados neviens no uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” vadītājiem nav nostrādājis līdz pilnvaru termiņa beigām. Satiksmes ministra Aināra Šlesera partijas biedru Uģi Magoni KNAB aizturēja aizdomās par pusmiljona kukuļa ņemšanu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska.

Par satiksmes ministru kļūstot Tālim Linkaitim no “Konservatīvajiem”, pirms trīs ar pusi gadiem amatu nācās zaudēt Edvīnam Bērziņam.

“Latvijas Dzelzceļa” padome paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu.

Nekādu likuma pārkāpumu viņa darbībā neesot. Atšķiroties nākotnes redzējums.

Māris Kleinbergs intervijā “Nekā personīga” saka, ka, pārņemot “Latvijas dzelzceļa” vadību, nebija domājis, ka pieredze krīžu un pārmaiņu vadībā būs viņam tik nepieciešama. Kleinbergs samazinājis “Latvijas dzelzceļa” administratīvos izdevumus, veicis optimizāciju, vienlaikus saglabājot dzelzceļa infrastruktūras drošības līmeni. Tomēr jau ilgstošo kravu apjomu lejupslīdi pērn pastiprināja arī Krievijas sāktā kara sekas un sankciju režīms.

Pašlaik būtisku lomu “Latvijas dzelzceļa” kopējā bilancē ieņemot no Kazahstānas vestās kravas. No šī gada “Latvijas dzelzceļa” meitaskompānija “LDz Cargo” sākusi darbu arī Igaunijā, kam gan nav viennozīmīga vērtējuma.

“Pirmais, kad aizgāju strādāt uz Ldz, bija administratīvo izmaksu samazinājums apmēram, par 40 %, tā kā, ja mēs skatāmies 2019. pret 2021. gadu, tur bija samazinājums 40 miljoni eiro. Protams, ir arī šie jaunie tirgi, jaunie biznesi. Ļoti veiksmīgi esam strādājuši ar Vidusāziju – šai gadījumā Uzbekistāna, Kazahstāna. Tikko vēl pavisam esam sākuši strādāt (man jau jāsaka pagātnē), Igaunijas tirgū. Kas bija milzīgs jaunums,” pauž Māris Kleinbergs.

Par uzņēmumu un tā attīstību, valde atbild solidāri. Tomēr padome atsauca vienīgi valdes priekšsēdētāju. Pārējie divi (Rinalds Pļavnieks un Vita Balode -Andrūsa) turpinās darbu “Latvijas dzelzceļa” vadībā un Rinalds Pļavnieks pildīs vadītāja pienākumus līdz konkursā atradīs jaunu “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju.

Pirms mēneša ziņu aģentūrai LETA satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs sacīja, ka ir pārsteigts, ka “Latvijas dzelzceļš” gadiem sēdējis, rokas klēpī salicis attiecībā uz tirgus diversifikāciju, ka konkurenti spējuši tikt veiksmīgāk galā ar izaicinājumiem, un, ka viņš esot devis skaidru vēstījumu, ka tā turpināt nevarēs.

Pēdējos trijos gados “Latvijas dzelzceļa” pārvadāto kravu apgrozījums krīt. Un uzņēmumam nepieciešams valsts atbalsts. Uzņēmumā sacīja, ka “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2022.gadu no valsts budžeta prasīs vairāk nekā 24 miljonus (24 539 000) eiro. Vēl papildus no budžeta ik gadu kompensē arī izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem.

Valsts papildu tēriņi pēc satiksmes ministra domām, esot vēl viens iemesls pārmaiņām “Latvijas dzelzceļā”. Līdz šim esot izmantots vieglākais ceļš – iet pie valdības, kompensēt visu no budžeta, kad uzņēmuma bilancē ir mīnuss.

Jāpiebilst, ka valsts atbalsts “Latvijas dzelzceļā” ir salīdzinoši maza daļa no tā, kādi līdzekļi no budžeta maksāti citā satiksmes ministrijas pārziņā esošā uzņēmumā “airBaltic”. Pēdējos 3 gados no nodokļu maksātāju naudas lidsabiedrībā ieguldīti jau 340 miljoni.

Par atšķirīgo nākotnes redzējumu, bijušais “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Māris Kleinbergs ir lakonisks. No viņa esot gaidīts arī turpmāk tikpat liels izdevumu samazinājums, kāds jau paveikts iepriekšējos gados. Viņaprāt, tas nav iespējams, un skars kritiskās infrastruktūras objekta, kāds ir “Latvijas dzelzceļš”, drošību.

Kleinbergs: “Ja kāds uzskata, ka tikpat agresīvi var vēl apmēram par tikpat samazināt – es neredzu, ka šāda iespēja šobrīd pastāvētu. Jo “Latvijas dzelzceļš” ir kritiskās infrastruktūras objekts un, pirmkārt, tā ir drošība.Otrkārt, visas šīs infrastruktūras uzturēšana, tā maksā ļoti dārgi. Teiksim tā – ja man prasa 3 gados izdarīto vēlreiz izdarīt šinī infrastruktūrā, tad mums laikam īsti nav pa ceļam.”

Lai uzlabotu “Latvijas dzelzceļa” finanšu rādītājus, pēc satiksmes ministra domām vajadzētu arī izskatīt iespēju apvienot “Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmumus, lai ietaupījums būtu arī uz atalgojuma rēķina valdēs un padomēs.

“Nekā Personīga” zināms, ka tiek runāts par iespējamu trīs meitas uzņēmumu – “Ldz cargo”, “Ldz Ritošā sastāva serviss” un “Ldz Loģistika” apvienošanu. Tāpat netiek izslēgta versija pārdot “Latvijas dzelzceļam” piederošo apsardzes uzņēmumu “Ldz apsardze”. Valdes sagatavoto ziņojumu par “Latvijas dzelzceļa” tālāko restrukturizāciju satiksmes ministrs plānojis iesniegt valdībā 28. februārī.

Māris Kleinbergs, kuram šī ceturtdiena bija pēdējā darba diena valdes priekšsēdētāja amatā,apgalvo, ka cilvēku skaita samazināšana valdēs un padomēs dos minimālu efektu, jo lielākie izdevumi (ap 80%) “Latvijas dzelzceļā” sastāda fiksētās izmaksas .

“Latvijas dzelzceļš” ir stratēģiskas nozīmes uzņēmums. Tāpēc, ja tiks nolemts pārdot meitas sabiedrību “Ldz apsardze” pirms plānotā darījuma būs jāsniedz Satversmes aizsardzības birojam informācija par iespējamo nākamo īpašnieku. Īpašnieka vērtēšanu šai gadījumā veiks Valsts drošības dienests, sniedzot rekomendācijas SAB.