• Tweet

Pagājušā gada pēdējās dienās prokuratūra otrajai lielākajai valsts kapitālsabiedrībai “Latvijas valsts meži” nosūtījusi prokurora brīdinājumu. Tas saistīts ar ekskluzīviem ilgtermiņa līgumiem, kas pēdējos gados pārveidoti atsevišķu uzņēmumu interesēs pretēji nozares iebildumiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Padomju gados Latvijas mežos strādāja mežrūpniecības saimniecības jeb MRS. Valstij atgūstot neatkarību, un pārejot uz tirgus ekonomiku, mežu izmantošanu risināja ar MRS noslēdzot ilgtermiņa mežistrādes līgumus. Kopumā 361. Lielākā daļa no līgumiem gan bija ar 10 vai 20 gadu termiņu, bet dažos gadījumos tā laika Valsts meža dienests bija labvēlīgāks, un parakstīja vienošanos uz 99 gadiem. 1990. gadu pašās beigās valsts mežu apsaimniekošanu un arī ilgtermiņa līgumus pārņēma jaunizveidotais uzņēmums “Latvijas valsts meži”.

2000. gadu sākumā lielākā daļa no “Latvijas valsts mežu” pārdošanas notika caur ekskluzīvajiem ilgtermiņa mežistrādes līgumiem. Tikai ap trešo daļu nonāca brīvā tirgū. Tie, kuriem tādi līgumi bija, uzskatīja, ka tajos ierēķinātā koku cena ir pārāk augsta. Pārējie nozares uzņēmēji bija neapmierināti, ka viņiem pieejamais koksnes apjoms ir mazs.

Vienam pēc otra ilgtermiņa līgumiem pienāca beigas, bet vienošanās ar garajiem termiņiem valsts uzņēmums atteicās pildīt. Trīs instancēs gan tiesa nosprieda, ka tā nedrīkst. Taču pēdējos gados “Latvijas valsts meži” pie ilgtermiņa līgumiem sāka slēgt papildu vienošanās, pēdējā to pārjaunošana notika pagājušā gada sākumā.

Tagad ilgtermiņa līgums vairs neattiecas uz konkrētu teritoriju. Tā vietā, lai uzņēmumi cirstu visu konkrētā teritorijā un paturētu sev vajadzīgos koku veidus, bet pārējo mēģinātu pārdot, tagad tiem ir garantētas piegādes tikai ar sev interesējošo koksnes tipu. Turklāt līgumu termiņš tika saīsināts. Tātad to, ko saņemtu 99 gados, tagad kompānijas var nopirkt īsākā termiņā.

Pašlaik spēkā ir seši līgumi ar četriem uzņēmumiem. Diviem līgumiem termiņš pienāks jau pēc pāris gadiem, bet pārējiem – vairākām desmitgadēm.

“Latvijas valsts meži” informē 2022. gada sākumā noslēgtas vienošanās ar diviem uzņēmumiem un attiecas uz pieciem līgumiem. Viens no uzņēmumiem ir Somijas īpašniekiem piederošā “Metsa Forest Latvia”, otrs – kokrūpniecības kompānija “Pata”.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda: “Arī nozarē bija diskusijas, ka tu ātrāk iegūsti koksni, ko tu savādāk nevarētu iegūt. Palielinot savu apjomu, kas citiem tirgus dalībniekiem nav pieejams.”

Absolūtais vairākums, skaitliskais vairākums nozares uzņēmēju vispār negribētu, lai tādi ilgtermiņa mežistrādes līgumu kā, zināmā mērā, tirgu kropļojošs elements vispār pastāvētu, bet, kā jau minēju, tiesa atzina, ka tie ir likumīgi. Līdz ar to vairākuma viedoklis būtu, ka transformācijai nebūtu jānotiek, tiem jāstrādā tā kā strādāja sākotnējā versijā, paciešot tās zobu sāpes līdz tam brīdim, kad tie līgumi ir beigušies.

Pagājušā gada decembrī prokuratūra kapitālsabiedrībai un tās akcionāram Zemkopības ministrijai nosūtījusi brīdinājumu. Tajā norādījusi, ka, pārjaunojot vecos līgumus, “Latvijas valsts meži” nav rīkojusies atklāti un godīgi.

“Zemkopības ministrija saņēma divas vēstules no prokuratūras. Viena, kas bija adresēta “Latvijas valsts mežiem”, kurā prokuratūra informēja, ka ir veikta pārbaude par ilgtermiņā mežistrādes līgumiem – norises procesu vai pārņemšanas procesu. Vēstules rezultatīvajā daļā ir izteikts brīdinājums “Latvijas valsts mežiem”, ka ir jābūt uzmanīgiem. Prokuratūra norāda uz to, ka nav speciālā regulējuma, tā ir tiesa, tur es piekrītu,” sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, LVM kapitāldaļu turētājs Raivis Kronbergs.

1990. gados ilgtermiņa mežistrādes līgumus regulēja īpaši noteikumi. Bet 2000. gadā tie zaudēja spēku. “Latvijas valsts mežu” padome uzdevusi valdei līdz februāra beigām sagatavot informāciju par kritizētajiem līgumiem un izveidot plānu, kā rīkoties tālāk. Šī brīža valdē visi locekļi, izņemot vienu, darbu sākuši jau pēc ilgtermiņa līgumu pārveidošanas.

Intervijas lūgumam “Latvijas valsts mežu” vadība neatsaucās, bet rakstiskā atbildē norādīja, ka ar vislielāko rūpību izvērtēs brīdinājumā norādītos apsvērumus.

Prokuratūras kritika veltīta arī tam, ka par jaunajiem līgumu noteikumiem nav informēta nozare vai plašāka sabiedrība. Arī nozares lielākā organizācija secina, ka nav drošas informācijas, kā ilgtermiņa līgumos tiek aprēķināta kokmateriālu cena un cik lielā mērā līgumi ir saīsināti.

Bukonts pauž: ““Man ir neskaidri, kādēļ šos procesus nevar padarīt atklātākus. Publicējot pilnu informāciju, kādā veidā notiek pārrēķins, pēc kādas metodikas, kad un kam. Tas attiecas ne tikai uz ilgtermiņa mežistrādes līgumiem, tam vajadzētu attiekties uz visu koksnes sortimentu pārdošanas procedūrām, arī tām par kurām šobrīd nav diskusijas. Valsts mežu gadījumā tā ir sabiedrības manta, ne tikai nozarei vai pircējam būtu tiesības zināt, kurš tad ir tas un kādu apjomu iegādājies, bet tai būtu jābūt vienkārši publiski pieejamai informācijai. Protams, nerunājot par cenām, jo tas ir komercnoslēpums.”

Prokuratūra informāciju par ilgtermiņa līgumiem nosūtījusi arī citām iestādēm. Valsts kontrole to pievienojusi garam revīziju sarakstam, kas tai jāveic nākotnē. Konkurences padome informē, ka sākusi izpēti par līgumu atbilstību konkurences noteikumiem.

Uzņēmums “Metsa Forest Latvia” mums uz rakstiski uzdotiem jautājumiem neatbildēja. Savukārt “Pata” uzsvēra, ka pats uzņēmums ilgtermiņa līgumus nav slēdzis, bet gan tos pārņēma, nopērkot kompānijas ar šādiem līgumiem. “Nekā personīga” zināms, ka pārbaudi prokuratūra sāka pēc kokrūpnieka Andra Ramoliņa iesnieguma.

2020. gadā veiktā “Latvijas valsts mežu” auditā, kuru “Nekā personīga” ieguva tiesas ceļā, advokātu biroja “Sorainen” speciālisti pievērsās arī ilgtermiņa līgumiem. Viņi brīdināja, ka gadījumā, ja Konkurences padome atzītu, ka valsts uzņēmums atrodas dominējošā stāvoklī, tad šādu līgumu eksistence varētu tikt atzīta par tā ļaunprātīgu izmantošanu.