Gada laikā depozīta sistēmā nodots ceturtdaļmiljards tukšo iepakojumu

Šodien, 1. februārī, aprit gads, kopš Latvijā darbību uzsākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, kas sniedz iespēju pilnvērtīgi apsaimniekot dabā visbiežāk sastopamos dzērienu iepakojumu veidus. Gada laikā 1400 depozīta punktos visā Latvijā nodots ceturtdaļmiljards jeb vairāk nekā 250 miljoni tukšo depozīta iepakojumu – tie ir vairāk nekā vidēji 130 sistēmā atgrieztu iepakojumu uz vienu iedzīvotāju.
Izaugsmi piedzīvojuši arī iepakojumu atgriešanas rādītāji – ja depozīta sistēmā pirmo sešu mēnešu laikā tika atgriezti 83,3 miljoni depozīta iepakojumu, tad no 1. augusta līdz 2023. gada 31. janvārim iedzīvotāji depozīta punktos atgrieza divtik lielu apjomu – 166,7 miljonus iepakojuma vienību. Līdztekus, veicinot aprites ekonomiku, tiks pārstrādātas vairāk nekā 3750 tonnas PET iepakojuma, 3800 tonnas stikla, 1000 tonnas alumīnija un 7 tonnas tērauda, savukārt ražotājiem atkārtotai uzpildei jau atgriezti 46,4 miljoni stikla pudeļu.
“Varam lepoties ar to, ka depozīta sistēma, par spīti dažādiem izaicinājumiem, veiksmīgi visā valstī darbojas jau no pirmās tas darbības dienas. Pateicoties 6 mēnešus ilgajam pārejas periodam, kad tirdzniecībā varēja atrasties arī dzērienu iepakojumi bez depozīta zīmes, ražotāji spēja veiksmīgi pielāgoties jaunajai sistēmai. Vienlaikus ilgais pārejas periods var tikt uzskatīts par galveno iemeslu tam, kādēļ nav izdevies pilnā mērā sasniegt plānoto 70% savākšanas apjomu plastmasas iepakojumam, tomēr stikla un metāla iepakojumi nodoti ar uzviju, pārsniedzot prognozētās savākšanas normas. Depozīta sistēma kopumā sasniegusi izvirzītos mērķus – izlietoto iepakojumu pārstrādes rādītājus izdevies pat pārsniegt, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu aprites ekonomikas ieviešanā. Sistēmas ieviešanas sākumposmā vislielākā pretestība tika novērota no tirgotājiem, bet šobrīd kopumā veikali veiksmīgi tikuši galā ar izaicinājumiem, tomēr ir atsevišķi uzņēmēji, kas ignorē Latvijas likumdošanas prasību pieņemt izlietoto iepakojumu,” skaidro Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
“Depozīta sistēma sabiedrībā ienesa ievērojamas pārmaiņas, kuras iedzīvotāji pieņēma pakāpeniski, taču ļoti pārliecinoši – noslēdzoties sistēmas pirmajam darbības gadam, redzam, ka jauno paradumu savā ikdienā ir ieviesusi lielākā daļa no tiem. To apstiprina arī 2022.g. oktobrī veiktā pētījuma rezultāti, kas liecina, ka depozīta sistēmu izmanto 93% Latvijas mājsaimniecību. Tādēļ vēlos pateikties visiem depozīta sistēmas lietotājiem, kas palīdz parūpēties par Latvijas dabas un apkārtējās vides tīrību. Šogad viens no operatora lielākajiem uzdevumiem būs nodrošināt paplašinātā depozīta sistēmas tvēruma veiksmīgu ienākšanu tirgū un ceram, ka iedzīvotāji arī šīs pārmaiņas apgūs ātri, lai kopīgiem spēkiem varam savākt un pārstrādāt vēl lielāku dzērienu iepakojumu daudzumu,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Nostabilizējusies iepakojumu atgriešanas dinamika – virs 80% mēnesī
Pirmā darbības gada laikā depozīta sistēmā atgriezti vairāk nekā 250 miljoni iepakojuma vienību, savukārt dzērienu ražotāji un importētāji līdz 2022. gada 31. decembrim (ieskaitot) tirgū laiduši 366,8 miljonus depozīta produktu. Jāņem vērā, ka, depozīta sistēmai uzsākot darbību, bija spēkā sešu mēnešu ilgs pārejas periods, kura laikā veikalu plaukti ar depozīta iepakojumiem piepildījās pakāpeniski. Aktuālie dati liecina, ka iepakojumu atgriešanas dinamika pēc pārejas perioda noslēguma ir nostabilizējusies un šobrīd atgriešanas rādītāji pārsniedz 80%.
Visaktīvāk iepakojumus nodod Rīgā un Pierīgā; alus un ūdens iepakojums tiek atgriezts visefektīvāk
Lielākais nodoto iepakojumu apjoms fiksēts Rīgā un Pierīgā, kur iedzīvotāji nodevuši vairāk nekā pusi (54,1%) no visiem sistēmā atgrieztajiem depozīta iepakojumiem. Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie nodevuši attiecīgi 15,3% un 13% no visiem depozīta iepakojumiem, bet zemākais nodošanas rādītājs fiksēts Zemgalē un Latgalē – attiecīgi 8,8% un 8,7%.
Analizējot konkrētu produktu grupu atgriešanas rādītājus, var secināt, ka vislabāk tiek atgriezts alus iepakojums (67%) un ūdens pudeles (66%), savukārt bezalkoholiskā vīna pudeles (23%) depozīta sistēmā tikušas atgrieztas vismazāk. Tam ir vairāki iemesli – šī veida dzērieni ar depozīta zīmi tirgū tika laisti salīdzinoši vēlu, kas bija pēc pārejas perioda beigām, turklāt šo dzērienu patēriņa modelis un mērķa grupas atšķiras.
Efektīvi nodrošināta depozīta sistēmas darbības uzraudzība
Valsts vides dienests īsteno efektīvu depozīta sistēmas darbības uzraudzību. Pirmā darbības gada laikā regulāri uzraudzīta sistēmas operatora – SIA Depozīta Iepakojuma Operators – darbība, ar mērķi nodrošināt depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pieejamību, iedzīvotāju informēšanu un problēmsituāciju risināšanu, kā arī to, lai kopumā sistēma darbotos atbilstoši saskaņotajam plānam. Veicot tirdzniecības vietu pārbaudes, īstenota uzraudzība pār tirgotāju iesaisti sistēmā un pieņemšanas punktu atbilstību noteiktajām prasībām. Vērtēta kopīgo pieņemšanas punktu izveide ar attālumu virs 500m – 17 šādu punktu izveide atbalstīta, tomēr, ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem iepakojuma nodošanas iespējas samērīgā attālumā, 7 gadījumos iecere nav saskaņota. Par nepiedalīšanos depozīta sistēmā tirgotājiem izdoti lēmumi un piemērota piespiedu nauda kopumā 20 850 EUR apmērā. Uzraudzīta arī depozīta iepakojuma ražotāju darbība, izlases kārtībā veicot tematiskās pārbaudes un nodrošinot atbilstošu dabas resursu nodokļa nomaksu par savlaicīgu neiesaistīšanos depozīta sistēmā.
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk