• Tweet

Ja martā un jūlijā stātos spēkā elektrības un pārvades tarifi, ko iesniedzis “Augstsprieguma tīkls” un pēc tam arī “Sadales tīkls”, tas Latviju padarītu par nekonkurētspējīgu. Un pamatīgi iesistu arī par dažādajām zaļajām energoidejām, kam valsts līdz šim mudinājusi iedzīvotājus pievērsties. Sabiedrībai par Saeimā un valdībā slēgtās sapulcēs lemto nestāsta, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. TV3 raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka tarifu kāpums būs, bet to, ieviešot īpašu valsts atbalstu, izdosies samazināt.

Pirms 2022. gada 1. oktobra, kad lielākā daļa Latvijas, arī augstākās amatpersonas devās pie vēlēšanu urnām, pie varas esošie politiķi starp TikTok ziņām par gliemežiem un vilcieniem, publiski nebija pastāstījuši, ka divas nedēļas pēc vēlēšanām Latviju sagaida šoks. Lai gan pirms vēlēšanām jau bija zināms, ka Baltijas valstīs sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena.

Akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā 14.oktobrī iesniedza jaunos tarifus. Plāns bija maksu par elektrības pārvades pakalpojumiem pa augstsprieguma līnijām jau no marta celt dramatiski – vairāk nekā 4 reizes.

Pēc publiskajiem izteikumiem varēja nojaust, ka pārsteigums tas ir arī “Latvenergo” ietilpstošā elektrotīkla uzturētāja “Sadales tīkls” vadībai. Viņi secīgi savu tarifu pieaugumu regulatoram nodeva dažas nedēļas vēlāk, piedāvājot kāpumu no šī gada jūlija 75% apmērā. Drīz pēc tam Latvenergo publisko 2022.gada finanšu rezultātus. Peļņas kāpums gada laikā – reiz četri.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norāda: “Galvenais šī brīža secinājums, ka pirms vēl Covid pandēmijas bija darba grupa, kurā strādāja sadarbībā, gan abas valsts kapitālsabiedrības, gan ministrijas eksperti enerģētikā, lai strādātu pie dažādiem jautājumiem. Un varbūt aktualitātes nomainījās un biju energoatbalsts nepieciešams, bija jārisina dārdzības problēmas, un faktiski šī te ciešākā sadarbība bija izplēnējusi. Un šobrīd gatavojot tarifus, viņu vajadzēja strauji atjaunot. Un, manuprāt, tīri komunikācija tieši no kapitālsabiedrību puses, kas gatavoja šos tarifu projekts bija nepietiekama, var būt savstarpēji un noteikti arī ar abām ministrijām – Finanšu ministriju gan Ekonomikas ministriju. Vajadzēja meklēt risinājumus pirms kaut ko publicē un noteikti tie būtu rasisti, un noteikti tad nebūtu tāda ažiotāža un tagad. faktiski tarifs stāsies spēkā tikai jūlijā, bet mēs jau vairākus mēnešus tagad par to vien runājam un risinām problēmas.”

Cenu kāpums ietekmēs jebkuru elektrības lietotāju. Arī tos, kuri brauc ar elektroauto un uzstādījuši saules paneļus, lai iegūtu energoneatkarību un izmaksas par elektrību mazinātu.

Lemšanu par tarifiem iebuksē ilgā valdības veidošana. Premjers izdod rezolūciju, ka iespēja tarifus pārskatīt jāizvērtē līdz 20. decembra valdības sēdei. Tajā izskata noslepenotu Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu ar ierobežotas pieejas statusu. Un uzdots lēmumu jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavot līdz 10. janvārim, bet tas noteiktajā termiņā tā arī nenotiek.

Likums nosaka, ka tarifus regulators var pirms pieņemšanas pētīt 90 dienas. Šobrīd “Augstspriegumu tīklu” piedāvājumam šis termiņš jau ir iztecējis, bet pieteikums nav atsaukts un joprojām tiekot vērtēts. Regulatora pārstāvis pēc šonedēļ slēgtās Saeimas komisijas sēdes skaidrot iespējamo rīcību “Nekā personīga” nevēlējās.

“Augstsprieguma tīkls” ir uzņēmums, kas atbild par elektroenerģijas piegādi pa lieljaudas elektrotīkliem. Politisko uzraudzību kompānijā veic Finanšu ministrija. Pēc OECD mudinājuma atjaunot padomes, lai uzlabotu kompāniju pārvaldību, par padomes priekšsēdētāju strādā ilggadējais Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu Ministrijas Nodokļu administrēšanas departamenta direktore Olga Bogdanova, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

“Sadales tīkls” ietilpst Latvenergo koncernā un to pārrauga Ekonomikas ministrija.

Scenārijs, ka ar ministrijām saistītās padomes politiķus par energokompāniju plāniem nebija informējušas, ir maz ticams. Visticamāk pirms vēlēšanām tik sliktu vēsti neviens stāstīt sabiedrībai negribēja. Valdības sēdes par šo jautājumu ir slēgtas. Aiz slēgtām durvīm, par tematu, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, abu kompāniju vadītāji šonedēļ arī atskaitījās deputātiem Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Kā noskaidroja “Nekā personīga” – ieteikums to nedarīt publiski nācis no jaunās Enerģētikas ministrijas, jo esot jāsargā sensitīva komercinformācija.

“Tas, ko es varu teikt, ka tarifs tika iesniegts saskaņā ar metodoloģiju un tas ir pamatots. Paša iesniegtā tarifa pamatotība netiek apšaubīta, valde ir izdarījusi savas kompetences ietvaros labu darbu kā gādīgs un rūpīgs saimnieks. Savukārt šobrīd ministri un Ministru prezidents ir uzdevuši vērtēt, kādas ir iespējas samazināt tarifu, lai mazinātu ietekmi uz tautsaimniecību,” pauž “Augstsprieguma tīkla” valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Sandis Jansons: “Primārais izmaksu pieaugums un pozīcija gan mūsu, gan augstsprieguma tīklu tarifā ir elektroenerģijas cena. Ja mēs skatāmies atpakaļ pie tarifu iesniegšanas, šī cena bija tuvu pie 400 eiro par megavatstundu. Šodien jau zem 100 eiro. Tā kā šīs fluktācijas arī droši vien ir tas, kas izraisīja tarifu pieaugumu, gan arīdzan satraukuma dēļ tā loģiski sabiedrībā. Patlaban darba grupa strādā pie veidiem, kā šo elektroenerģijas cenu ierobežot vai, teiksim, piefiksēt, un no tā arī būs atkarīgas tādas jau konkrētas vērtības. Sīkākās detaļās, droši vien, ka vajadzētu pie Klimata un enerģētikas ministrijas kā procesa kūrētāja virzīt. Jo daļai ir ierobežotas informācijas statuss.”

“Nekā personīga”: “Pēc kā lūgumā ierobežotais statuss ir noteikts?”

Sandis Jansons: “Nē, nezinu.”

“Nekā personīga”: “Jūs esat prasījuši tādu ierobežojumu?”

Sandis Jansons: “Nē.”

“AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš norāda: “Process, protams, bija ļoti, no malas skatoties, īpatnējs, tāpēc, ka iznākot ārā ar šiem Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla tarifu projektiem, reakcija gan no ministrijas tajā brīdī ekonomikas, kas bija atbildīgi par šo jomu, bija arī, ka viņi par to nav zinājuši līdz galam, par to, kas šajos tarifos ir. Tāpat arī tas, ka gan Sadales tīkls un Augstsprieguma tīkls īsti nav savā starpā nokoordinējuši tarifu struktūru lielumu. Protams, ka tas izskatās īpatnēji un tur ir divi secinājumi. Vai nu secinājums ir tāds, ka, ja viņi tiešām nav runājuši savā starpā un arī ministrija par to nav zinājusi, tas raksturo tomēr sliktu pārvaldību. Savukārt, ja viņi ir runājuši par to, arī ministrija par to ir zinājusi. Tad tā tomēr ir tāda, diezgan nesmuka melošana.”

Privātie elektrības tirgotāji nespēju mēnešiem pieņemt skaidru un precīzu lēmumu raksturo kā neizlēmību, kas būtiski kaitē biznesam, piemēram, saules un vēja parku attīstītājiem. Jo ilgāka ir neskaidrība, jo lēnāk tik ļoti Latvijas energoneatkarībai nepieciešamie proejkti iebuksē gluži vienkārši tāpēc, ka investori nogaida.

“Tam ātrumam un izlēmībai vēl jo vairāk ir būtiska nozīme. Jo, ja tas nenotiek, netiks risinātas iespējami ātri, tad mēs riskējam nonākt situācijā, kur mūsu tīkla tarifi nav konkurētspējīgi un negatīvi ietekmē tautsaimniecību un sabiedrību kopumā,” pauž “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

Roberts Samtiņš: “Ja pieņemtu esošo tarifu projektu, tad protams, ka pie Sadales tīkla elektrības ģenerācija attīstītos ļoti maz. Ja ģenerācija attīstītos maz, tad mēs nevarētu domāt par elektrības cenu kritumu. Un, protams, ka tas ilgtermiņā Latviju nostādītu ļoti sliktā konkurējošā situācijā pret kaimiņvalstīm. Un gan tuvākā, gan tālākā reģionā.”

“Nekā personīga”: “Tad sanāk tā, ka, no vienas puses, mēs politikas dokumentos un augstu personu uzrunās sakām vienu, bet reālajā dzīvē mēs darām absolūti citu.”

Roberts Samtiņš: “Absolūti precīzi. Tas, kas tika izdarīts ar tarifu projektu, tas neveicina ne elektrības patēriņu, elektrības ģenerāciju Latvijā. Tagad, protams, tas tiek pārskatīts un bija pamatotas cerības, ka tarifu struktūra tiks mainīta. Un, lai to tarifu struktūra mainītu, ir, jāveicina gan elektrības patēriņš, attiecīgi veicinot to, lai patērētājiem būtu pieejama, gan elektrība, gan būtu mazāka maksa par elektroenerģiju. Un arī elektrības ģenerācija. Un elektrības patēriņam, protams, ir tieša saikne ar tarifu lielumu. Jo būs lielāks elektrības patēriņš, jo mazāks būs tarifs, jo vairāk kilovatus patērētāji patērēs, jo mazāka būs īpatnējā maksa par vienu kilovatu.”

Enerģētikas un klimata ministrija sola, ka piedāvājumu dramatiskā tarifa lēcina samazināšanai valdība skatīs nākamnedēļ. Tos ieviesīs no jūlija līdz gada beigām. Ar cerību, ka nākamgad situācija energotirgū būs pozitīvāka. Scenāriji, ko darīt ir vairāki. Viens, uz ko vairākkārt mudinājuši arī privātie elektrības tirgotāji – ļaut valsts kompānijām pirkt elektrību ne tikai pēc neprognozējamās biržas cenas, bet arī slēgt ilgtermiņa līgumus.

“Mēs jau redzam no savas pieredzes, ka bizness jau vienmēr iet ātrāk uz priekšu, vairākus soļus uz priekšu un privātajā sektorā šis te modelis strādā, viņš strādā ļoti sekmīgi un mums arī pašiem ir ļoti daudzi klienti, kas pēdējo gadu laikā ir noslēguši šos te fiksētas cenas ilgtermiņa līgumus un šobrīd nesaskaras ar tādām problēmām, ar kādām saskaras daudzas publiskā sektora elektroenerģijas patērētāji, tai skaitā arī operatori,” norāda “Enefit” valdes priekšsēdētājs Kriss Mertens.

Vēl Enerģētikas un klimata ministrija valdībai ieteiks pārskatīt tarifā iekļauto elektrības cenu, kas salīdzienot ar oktobri ir būtiski nokritusi. Noteikt, ka līdzīgi kā privātajiem elektrības lietotājiem, arī Sadales un Augstspriegumu tīkliem tiks ieviests valsts atbalsta mehānisms, nosakot cenu griestus – 160 eiro par megavatstundu. Ja tirgū cena būs augstāka, starpību valsts kompensēs. Abiem uzņēmumiem ļaus norakstīt negūtos ieņēmumus, kas līdz šim bija iekļauts tarifu plānā. Piemēram, neplānotais patēriņa kritums, kas radās Covid pandēmijas laikā.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars uzsver: “Bet, ja mēs runājam kopumā par aplēsi par valsts atbalstu šai tarifa stabilizācijai, tad šobrīd šī aplēse ir aptuveni 18 miljonu eiro apmērā šajā atbalsta periodā kopumā, kura būtu piešķirama kapitālsabiedrībām tieši tarifa samazināšanai. Tas, ja mēs runājam par šo atbalstu periodu, kas sākās 1. jūlijā uz pusgadu, tad, protams, šie pasākumi ir pietiekami. Risks pastāv par turpmāko periodu. Proti, es minēju par to, ja šīs elektroenerģijas cenas un izdevumi ilgākā laika periodā ir nesamērīgi augsti. Šobrīd, protams, mēs sastopamies ar pozitīvām tendencēm tai pašā gāzes tirgū, un reizē tas atstāj iespaidu arī uz elektroenerģiju. Un tomēr risks pastāv, ka mēs varam nokļūt ilgstošā, ļoti augstu cenu periodā. Nu un tad šis jautājums var tikt, protams, izskatīts vēlreiz.”