Valsts enerģētikās krīzes centru vadīs klimata un enerģētikas ministrs

Ministru kabinets 2023. gada 10. janvāra sēdē apstiprināja grozījumus Valsts enerģētikas krīzes centra (Centrs) nolikumā, nosakot, ka turpmāk Centra vadību nodrošinās klimata un enerģētikas ministrs.
Līdz šim Centru vadīja ekonomikas ministrs, bet Centra sekretariāta darbību materiāltehniski nodrošināja Ekonomikas ministrija. Ņemot vērā Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izveidi un enerģētikas politikas jomas pāreju uz to no Ekonomikas ministrijas, Centra vadības funkcija tiek nodota KEM.
Saskaņā ar grozījumiem Centra nolikumā, par tā vadītāju noteikts klimata un enerģētikas ministrs, bet ministra prombūtnes laikā Centra vadību nodrošinās KEM valsts sekretārs. Tāpat paredzēts, ka turpmāk Centra sekretariāta darbību materiāltehniski nodrošinās KEM un Centra sastāvā tiks iekļauti KEM pārstāvji.
Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Centra sastāvā ir pārstāvji no Klimata un enerģētikas, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Aizsardzības, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls”, akciju sabiedrības “Latvenergo”, akciju sabiedrības “Gaso”, akciju sabiedrības “Rīgas siltums”, akciju sabiedrības “Sadales tīkls”, akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un biedrības “Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija”.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk