• Tweet

Valsts kontrole (VK) veikusi revīziju, lai izvērtētu valsts tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošanu. Reformas mērķis ir attīstīt tiesu ekspertīžu institūtu, kopēju ekspertīžu iestāžu infrastruktūru, samazināt ekspertīžu izpildes un lietu izmeklēšanas un iztiesāšanas termiņus, kā arī paaugstināt sabiedrības uzticību tiesu ekspertīzēs iegūto pierādījumu objektivitātei. “Diemžēl revīzijā secinājām, ka valsts tiesu ekspertīžu institūta reforma netiek veikta atbilstoši MK lemtajam: paveiktais pirmajos divos reformas ieviešanas gados liecina, ka Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde un Valsts tiesu ekspertīžu birojs lielā mērā savu infrastruktūru un attīstību ir plānojuši atsevišķi, iestāžu sadarbība ir nepietiekama un izveidotais reformas uzraudzības mehānisms ir neefektīvs. Ja turpmāk reformu turpinās ieviest kā līdz šim, ir apdraudēta ne tikai reformas sekmīga norise, bet arī reformas mērķu sasniegšana,” revīzijā secināto rezumē Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.

Reformas gaitu negatīvi ietekmē resoriska pieeja

Neskatoties uz MK lēmumu par vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidi un tās vajadzībām uzsāktu esošu ēku kompleksa izbūvi Rīgā, Invalīdu ielā, Iekšlietu ministrija paralēli īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu, kura ietvaros cita starpā paredzēts pārbūvēt Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes telpas Rīgā, Bruņinieku ielā, t.sk. laboratoriju telpas. Valsts kontroles vērtējumā pastāv risks, ka daļa no šiem izdevumiem būs nepamatots valsts budžeta līdzekļu izlietojums, jo būvprojektu nav iespējams realizēt plānotajā veidā, ņemot vērā MK lēmumu par vienotās ekspertīžu iestādes izveidi. Turklāt pastāv risks, ka šie izdevumi netiks uzskatīti par projekta attiecināmiem izdevumiem un tiem budžetā būs jārod papildu finansējums.

Tāpat tikai 2022.gada jūlijā (revīzijas laikā) – vairāk nekā pusotru gadu pēc vienotās tiesu ekspertīžu iestādes ēku kompleksa projektēšanas uzsākšanas – Valsts tiesu ekspertīžu birojs un Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde uzsāka sadarbību, definējot un vērtējot abu iestāžu vajadzības vienotās ekspertīžu iestādes ēku kompleksā. Rezultātā, tā kā līdz tam katrs resors bija apsvēris un gādājis tikai par savām vajadzībām, tad vienotās ekspertīžu iestādes telpās vairs nepietiek vietas visu to laboratoriju izveidei, kuras būtu lietderīgi izvietot Rīgā, Invalīdu ielā. Diemžēl prakse katram resoram atsevišķi rūpēties tikai par savām vajadzībām notiek, arī veicot iepirkumus, attīstot informācijas sistēmas un citās jomās. Piem., Kriminālistikas pārvalde Ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmu (ELIS) attīsta atsevišķi, norādot, ka pirms izstrādes uzsākšanas tai nebija zināms, ka šāda informācijas sistēma būtu nepieciešama Valsts tiesu ekspertīžu biroja funkciju nodrošināšanai, savukārt izstrādes procesā Valsts tiesu ekspertīžu birojam liedzot iespēju piedalīties sistēmas testēšanā un funkcionalitātes pilnveidošanā, iekams nav pabeigta izstrāde un nav piesaistīti papildu līdzekļi sistēmas pielāgošanai Valsts tiesu ekspertīžu biroja vai vienotās tiesu ekspertīžu iestādes vajadzībām.

Valsts kontroles vērtējumā revīzijā konstatētie iestāžu sadarbības trūkumi un darbošanās pretēji reformas mērķiem liecina par Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes un Valsts tiesu ekspertīžu biroja nepietiekamu ieinteresētību un nepietiekamu reformas gaitas uzraudzību.

Diemžēl pretēji MK lemtajam netiek izvērtētas un pārskatītas tās tiesu ekspertīžu specialitātes, kurās iestāžu veiktās ekspertīzes pārklājas. Tāpat iestādes nesadarbojas tiesu ekspertu apmācībās tajās specialitātēs, kurās ir mazs tiesu ekspertu skaits un kurās pastāv risks zaudēt tiesu ekspertus vienotās ekspertīžu iestādes izveidošanas rezultātā. Kopumā nav vērojama aktīva, uz reformas ieviešanu un īstenošanu vērsta Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes sadarbība.

Būtiski jāpilnveido reformas īstenošanas uzraudzība

Atbilstoši MK lemtajam reformas īstenošanas uzraudzībai tieslietu ministrs ir izveidojis Reformas uzraudzības padomi, kuras uzdevums ir kontrolēt reformas pasākumu laika grafikā minēto aktivitāšu izpildi un analizēt iespējamos riskus. Praksē iedibinātais reformas īstenošanas uzraudzības mehānisms līdz šim nav bijis pietiekami efektīvs, jo vairāki būtiski riski reformas īstenošanas gaitā ir identificēti novēloti, vairāku pasākumu īstenošana kavējas un vairāki problēmjautājumi netiek risināti. Būtiska ir Reformas uzraudzības padomes iesaiste MK informēšanā par reformas gaitu.

Valsts kontrole pēc revīzijas vērsīsies pie Ministru prezidenta, aicinot izvērtēt iespējas noteikt konkrētus tiesu ekspertīžu institūta reformas ietvaros veicamus pasākumus, atbildīgos par to izpildi un izpildes termiņus, kā arī noteikt pienākumu regulāri sniegt informāciju Ministru kabinetam par paveikto reformas ieviešanā, lai novērstu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un nodrošinātu to, ka reformas īstenošanas laikā tiek veikti nepieciešamie priekšdarbi sekmīgai vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidei un darbības uzsākšanai ne vēlāk kā 2025.gada 31.decembrī.

Kopumā Valsts kontroles ieskatā reformas sekmīgai norisei svarīgu jautājumu risināšana nav atliekama uz 2026.gadu vai vēlāk, kad vienotā tiesu ekspertīžu iestāde uzsāks darbu.

Valsts kontrole pēc revīzijas Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju sniegusi trīs ieteikumus, kas vērsti uz reformas mērķu sasniegšanu. Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas gala termiņš ir 2023.gada 1.oktobris.