• Tweet

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Ziemassvētku galdā ir iecerējuši likt mandarīnus (76 %), piparkūkas (58 %), vārītus/ ceptus kartupeļus (54%), gaļas cepeti (48%), rasolu (47%), pīrāgus (46%), saldumus (46%), štovētus kāpostus (42%), svaigus/ konservētus dārzeņus (37%).

Pelēkos zirņus ar/ bez speķa svētku galdā liks katrs trešais aptaujātais (34%). Sievietes, salīdzinoši biežāk nekā vīrieši, galdā liks piparkūkas un svaigus/ konservētus dārzeņus. Interesanti, ka jaunieši (vecumā no 18 līdz 29 gadiem), biežāk nekā gados vecāki iedzīvotāji galdā plāno likt piparkūkas un pīrāgus.

40-49 gadus veci iedzīvotāji biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji, svētku galdā cels gaļas cepeti. Salīdzinājumā ar 2020. gadu, ir būtiski samazinājies to dzīvotāju īpatsvars, kuri svētku galdā plāno celt galdā gaļas cepeti (-6PP, no 54% uz 48%). Savukārt gados vecāki iedzīvotāji biežāk galdā plāno celt pelēkos zirņus un auksto gaļu, galertu.

Rasolu, piparkūkas, pīrāgus, pelēkos zirņus, štovētus kāpostus salīdzinoši biežāk Ziemassvētku galdā liks latvieši, savukārt auksto gaļu, galertu – cittautieši. Piparkūkas, pīrāgus, pelēkos zirņus salīdzinoši biežāk svētku galdam izvēlēsies vidzemnieki un Zemgalē dzīvojošie, savukārt rīdzinieki salīdzinoši biežāk nekā citos reģionos dzīvojošie – svaigus/ konservētus dārzeņus.