31/08/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Deviņus mēnešus pētot Latvijas Krājbankas krahu, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija secinājusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar savu bezdarbību pieļāvusi bankas sabrukumu. Konkrētāki secinājumi vai norādes uz vainas pakāpi un iespējamajiem sodiem pagaidām netiek publiskotas, bet parlamentārā opozīcija koalīciju vaino komisijas darba apgrūtināšanā, kas atspoguļojoties arī bezzobainajā gala ziņojumā.

FKTK bezdarbība

Analizējot FKTK darbu Latvijas Krājbankas (LK) uzraudzībā, izmeklēšanas komisija secinājusi, ka FKTK veiktie pasākumi bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšanai ilgtermiņā nav bijuši efektīvi un reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu. Savā attieksmē pret bankas kapitāla nepietiekamību FKTK ilgāku laika periodu ir bijusi pārāk iecietīga. Savukārt atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga veikto izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot šai personai būtiskas līdzdalības iespējas LK, vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas bankas turpmākajā darbībā, teikts ziņojumā.

Būtisku kaitējumu LK esot nesusi arī FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu. Tomēr izmeklēšanas komisija secina, ka «Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes».

Vaino nolaidībā

Nesaudzīgāks savā vērtējumā ir opozīciju pārstāvošais izmeklēšanas komisijas biedrs Andrejs Elksniņš: «Ir pierādījumi tam, ka FKTK rīcībā jau savlaicīgi bija informācija, kas liecināja par Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova nestabilo finanšu stāvokli. Tieši viņa finansiālais stāvoklis iepriekš neļāva palielināt bankas subordinēto kapitālu par saviem līdzekļiem. FKTK bija arī informācija par to, ka bankas īpašnieks, iespējams, ir pārkāpis Krievijas Federācijas likumus saistībā ar noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.»

FKTK pati konstatējusi, ka iestājušās LK maksātnespējas pazīmes, taču komisijas amatpersonas vienlaikus turpināja naudas līdzekļu pārskaitīšanu atsevišķiem LK kreditoriem un paralēli iesniedza LK maksātnespējas pieteikumu. Turklāt arī pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas FKTK nepārtrauca bankas likvīdo aktīvu samazināšanu. «To, kas bija aizliegts Krājbankas valdei, paveica FKTK pilnvarnieki, uzņemoties Krājbankas valdes tiesības un faktiski apgrūtinot Krājbankas sanāciju,» uzskata politiķis.

Turpina pelnīt miljonus

Komisijas izmeklēšanas laikā par bankrotējušu atzītās bankas maksātnespējas administrators ir atguvis vairāk nekā 30 miljonus latu. «Šajā summā ietilpst gan nauda no atgūtajiem kredītiem, gan realizētiem bankas aktīviem,» informē banku administrējošā KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis. Maksātnespējas procesā administrators pārdevis bankas meitasuzņēmumu Renesource Capital, piecus nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā, deviņus transportlīdzekļus, kā arī motorjahtu The Highlander. Izsolēs atgūti vairāk nekā 1,2 miljoni latu.

Administrators uzsācis arī norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas.

Savukārt par savu darbu administrators šobrīd saņēmis 1,6 miljonus latu, kas radījis neapmierinātību ne tikai cietušajos bankas klientos, bet arī nonācis valdības uzmanības lokā. Proti, premjerministrs Valdis Dombrovskis atzinis, ka maksātnespējīgo kredītiestāžu administratoru atlīdzība dažos gadījumos ir pārspīlēti liela, un, lai nākotnē bankrotējošo uzņēmumu līdzekļi lielākā mērā tiktu atdoti kreditoriem, uzticēja Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, skaidro premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis Neatkarīgajai skaidro, ka šis uzdevums jāveic Finanšu ministrijai, kas šobrīd likuma labošanai nav pieķērusies. Taču Tieslietu ministrija ir gatava ķerties pie darba, ja Finanšu ministrijas kolēģi slinkos ilgstoši.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

526 skatījumi




Video

Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas

27/08/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...

Lasīt tālāk
Video

Vai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?

27/08/2026

Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...

Lasīt tālāk
Video

MI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi

27/08/2026

Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....

Lasīt tālāk
Video

Mazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva

26/08/2026

Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...

Lasīt tālāk
Video

LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti

26/08/2026

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...

Lasīt tālāk
Video

Elektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida

26/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...

Lasīt tālāk
Video

CSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.

20/08/2026

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...

Lasīt tālāk
Video

Šī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu

19/08/2026

2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...

Lasīt tālāk
Video

TM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā

19/08/2026

Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...

Lasīt tālāk
Video

Ģenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību

19/08/2026

Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...

Lasīt tālāk