FKTK vainu Krājbankas krahā atzīst negribīgi
Deviņus mēnešus pētot Latvijas Krājbankas krahu, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija secinājusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar savu bezdarbību pieļāvusi bankas sabrukumu. Konkrētāki secinājumi vai norādes uz vainas pakāpi un iespējamajiem sodiem pagaidām netiek publiskotas, bet parlamentārā opozīcija koalīciju vaino komisijas darba apgrūtināšanā, kas atspoguļojoties arī bezzobainajā gala ziņojumā.
FKTK bezdarbība
Analizējot FKTK darbu Latvijas Krājbankas (LK) uzraudzībā, izmeklēšanas komisija secinājusi, ka FKTK veiktie pasākumi bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšanai ilgtermiņā nav bijuši efektīvi un reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu. Savā attieksmē pret bankas kapitāla nepietiekamību FKTK ilgāku laika periodu ir bijusi pārāk iecietīga. Savukārt atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga veikto izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot šai personai būtiskas līdzdalības iespējas LK, vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas bankas turpmākajā darbībā, teikts ziņojumā.
Būtisku kaitējumu LK esot nesusi arī FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu. Tomēr izmeklēšanas komisija secina, ka «Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes».
Vaino nolaidībā
Nesaudzīgāks savā vērtējumā ir opozīciju pārstāvošais izmeklēšanas komisijas biedrs Andrejs Elksniņš: «Ir pierādījumi tam, ka FKTK rīcībā jau savlaicīgi bija informācija, kas liecināja par Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova nestabilo finanšu stāvokli. Tieši viņa finansiālais stāvoklis iepriekš neļāva palielināt bankas subordinēto kapitālu par saviem līdzekļiem. FKTK bija arī informācija par to, ka bankas īpašnieks, iespējams, ir pārkāpis Krievijas Federācijas likumus saistībā ar noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.»
FKTK pati konstatējusi, ka iestājušās LK maksātnespējas pazīmes, taču komisijas amatpersonas vienlaikus turpināja naudas līdzekļu pārskaitīšanu atsevišķiem LK kreditoriem un paralēli iesniedza LK maksātnespējas pieteikumu. Turklāt arī pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas FKTK nepārtrauca bankas likvīdo aktīvu samazināšanu. «To, kas bija aizliegts Krājbankas valdei, paveica FKTK pilnvarnieki, uzņemoties Krājbankas valdes tiesības un faktiski apgrūtinot Krājbankas sanāciju,» uzskata politiķis.
Turpina pelnīt miljonus
Komisijas izmeklēšanas laikā par bankrotējušu atzītās bankas maksātnespējas administrators ir atguvis vairāk nekā 30 miljonus latu. «Šajā summā ietilpst gan nauda no atgūtajiem kredītiem, gan realizētiem bankas aktīviem,» informē banku administrējošā KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis. Maksātnespējas procesā administrators pārdevis bankas meitasuzņēmumu Renesource Capital, piecus nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā, deviņus transportlīdzekļus, kā arī motorjahtu The Highlander. Izsolēs atgūti vairāk nekā 1,2 miljoni latu.
Administrators uzsācis arī norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas.
Savukārt par savu darbu administrators šobrīd saņēmis 1,6 miljonus latu, kas radījis neapmierinātību ne tikai cietušajos bankas klientos, bet arī nonācis valdības uzmanības lokā. Proti, premjerministrs Valdis Dombrovskis atzinis, ka maksātnespējīgo kredītiestāžu administratoru atlīdzība dažos gadījumos ir pārspīlēti liela, un, lai nākotnē bankrotējošo uzņēmumu līdzekļi lielākā mērā tiktu atdoti kreditoriem, uzticēja Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, skaidro premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis Neatkarīgajai skaidro, ka šis uzdevums jāveic Finanšu ministrijai, kas šobrīd likuma labošanai nav pieķērusies. Taču Tieslietu ministrija ir gatava ķerties pie darba, ja Finanšu ministrijas kolēģi slinkos ilgstoši.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk