• Tweet

Lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju un ministra amatu, Saeima ceturtdien, 24.novembrī, ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.

Ministriju plānots veidot, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.

Kā likumprojektā atzīmē tā autori, valdības struktūrai ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā nozares ministra portfelis un atsevišķas ministrijas izveidošana tiek vērtēta pēc tā, cik būtiski pieaug konkrētās politikas nozares prioritātes. Ar likumprojektu par vienu no šādām jomām paredzēts noteikt klimatu un enerģētiku.

Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu šo politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd politiskā atbildība par klimatu ir noteikta ministram, kas atbild arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību, uzsver likumprojekta autori.

Tāpat likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka sekmīga enerģētikas politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un tam sekojošo enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanu. Nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem. Pašlaik par enerģētikas politiku atbild ekonomikas ministrs.

Lai grozījumi stātos spēkā, tos Saeimā jāpieņem vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Foto: Saeimas kanceleja