• Tweet

Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres ikgadējā ekonomikas aptaujā, kas norisinājās jau 30. gadu pēc kārtas, noskaidrots, ka uzņēmējdarbības konfidences rādītājs nākamajam gadam ir pat zemāks nekā 2008.–2009. gada finanšu krīzes un Covid pandēmijas kulminācijas laikā. Bažas par energoresursu un izejvielu pieejamību, darbaspēka prasmju trūkums un darbaspēka izmaksas ir galvenie uzņēmējdarbības izaicinājumi.

Satraucošie Eurochambres ekonomikas aptaujas rezultāti ir sekas bezprecedenta šķēršļiem, ar kuriem saskaras visi uzņēmumi Eiropā Covid pandēmijas, Krievijas īstenotā kara Ukrainā un energoresursu cenu kāpuma izraisītās inflācijas dēļ. Visi aptaujas indikatori rāda, ka uzņēmumi sagaida situācijas pasliktināšanos pirms tā sāks uzlaboties.

Uzņēmēji cīnās ar pieaugošajām darbaspēka un ražošanas izmaksām, kā arī nenoteiktību par piegādes ķēdēm un ekonomikas perspektīvām. Tā ietekmē gada griezumā ir vērojams straujš sagaidāmo eksporta, nodarbinātības un investīciju rādītāju kritums, savukārt iekšzemes pārdošanas prognozes ir nedaudz zemākas nekā pirms 12 mēnešiem.

Par galveno ekonomikas izaicinājumu 2023. gadā Latvijas uzņēmumi norādījuši enerģijas un izejmateriālu cenu pieejamību, kam seko darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkums. Vienlaikus no aptaujas rezultātiem secināms, ka Latvijas uzņēmumi 2023. gadā paredz stabilu uzņēmējdarbības vidi, kurā varētu pieaugt darījumi iekšējā tirgū un investīciju piesaiste, taču uzņēmumi nākamajā gadā negatīvāk prognozē panākumus eksporta tirgos.

Pašreizējā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija nomāc uzņēmēju prātus visā Eiropā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa, vērtējot aptaujā ietvertos Latvijas rezultātus, norāda, ka: “Aplūkojot Latvijas uzņēmēju prognozes nākamajam gadam, jāatzīst, ka ilgstoši novērotās problēmas, piemēram, darba spēka izmaksas un kvalificēta darba trūkums nav beigušās, taču tās pazūd enerģijas un izejmateriālu cenu pieejamības ēnā. Kaut arī uzņēmumi visās nozarēs ir satraukti par to, vai enerģija nākamajā gadā Latvijā būs pieejama nepieciešamajā apmērā un par pieņemamu cenu, kritiski tas ir atsevišķās rūpniecības nozarēs, kur ražošanas procesi nepieļauj atkāpes un izņēmumus. Nacionālajā līmenī ir rūpīgi jāizvērtē, kā, sadarbojoties gan publiskajam, gan privātajam sektoram, ir iespējams veicināt energoefektivitāti visās nozarēs un valsts enerģētisko neatkarību, tādējādi mazinot enerģijas cenas un atslogojot straujo izmaksu pieaugumu uz citām pozīcijām.”

Reaģējot uz aptaujas rezultātiem, Eurochambres prezidents Luks Frīdens (Luc Frieden) komentē: “Bizness tāds, kā tas ir ierasts, vairs nav izvēles iespēja mūsu uzņēmējiem, tāpat kā politikas veidotājiem. Lielas investīcijas atjaunojamā enerģijā, kā arī konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ir tas, kas uzņēmumiem Eiropā ir vajadzīgs šajos grūtajos laikos.”

Eurochambres iestājas par koordinētiem lēmumiem sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, stiprinot Eiropas vienotā tirgus spēku, kā arī mudina Eiropas Savienības (ES) politikas veidotājus apzināties uzņēmēju neapskaužamo stāvokli un nepieciešamību dot viņiem pietiekami daudz atelpas, lai nodrošinātu savu nākotni un veicinātu Eiropas vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi. Galvenie vēstījumi pēc ekonomikas aptaujas rezultātu apkopošanas, ir nepieciešamība pēc kopīgiem ES centieniem, lai palīdzētu uzņēmumiem tikt galā ar augstajām energoresursu cenām, uzlabotu energoefektivitāti un nodrošinātu piekļuvi pieejamai un uzticamai atjaunojamajai enerģijai, kā arī atlikušo šķēršļu novēršana vienotā tirgus izveidei, lai radītu izaugsmes iespējas, proaktīva un ambicioza ES tirdzniecības programma, un konkurētspēju veicinoši regulējumi.