• Tweet

Š.g. 9.novembrī, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) 14. Saeimas deputātus un valdību veidojošos politiķus apzināties, ka drošība ir nācijas izdzīvošanas pamats un tai ir jāpievērš padziļināta uzmanība.

Apzinoties, ka nepieciešams strauji uzsākt publiskās pārvaldības darbu hibrīdkara, energocenu un inflācijas strauja pieauguma apstākļos, DAIF Latvija kā vienīgā un lielākā drošības un aizsardzības industriju un zinātni pārstāvošā biedrība nacionālā un starptautiskā līmenī, aicina Saeimas deputātus un valdību apzināties, ka drošība nav pašsaprotams jēdziens. Drošība nozīmē prioritāti ar saturu – mērķtiecīgu ietekmes pušu sadarbību un pārdomātas investīcijas nozarēs un tautsaimniecībā. Atbilstoši šim mērķim ir jāpilnveido politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanai un drošības funkciju realizācijai.

Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ietvaros uzņemtās saistības paredz arī nopietnus pasākumus civilmilitārā sadarbības, aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanā, un inovāciju atbalstā. Latvija ir droša tad, kad tās armija un drošības iestādes ir apgādātas ar maksimāli pieejamiem resursiem, kad sabiedrībai ir pieejamas pirmās nepieciešamības preces un kritiskie pakalpojumi kaut minimālā apjomā, kad ietkemes puses ir vienojušās par rīcības scenārijiem un veic sabiedrības izglītošanu par rīcību apdraudējuma apstākļos.

DAIF Latvija akcentē, ka drošība nav mānīgas ‘’drošības sajūtas’’ radīšana, kā tas minēts virknē politikas plānošanas dokumentu. Drošības pamatā ir visas sabiedrības, katras iestādes, organizācijas un indivīda atbildība un strukturēts darbs. Ne velti Eiropas Komisijas pieeja industriālās politikas veidošanā balstās uz 14 industriālajām ekosistēmām, no kurām viena ekosistēma ir tieši aeronautika un aizsardzība. DAIF Latvija akcentē, ka aizsardzības industrija veido pamatu nacionālās drošības un visaptverošas valsts aizsardzības pasākumu īstenošanai un starptautisko saistību izpildei.

DAIF Latvija aicina politiķus nodrošināt pilnvērtīgu Latvijas ekonomikas noturību un izaugsmi, Eiropas un Latvijas drošības un aizsardzības spēju attīstību, stratēģisko autonomiju, īstenojot nacionālā, ES un NATO līmenī pieņemto lēmumu īstenošanu. Valdībai ir jāparedz un parlamentam jāuzrauga pasākumi:

• Latvijas aizsardzības un divējāda pielietojuma tehnoloģiju un industriālās bāzes attīstībai;
• pārrobežu sadarbībai un Latvijas drošības un aizsardzības industriju iesaistei starptautiskajās piegādes ķēdēs, izpildot pasūtījumus arī citu ES un NATO dalībvalstu vajadzībām;
• sadarbībai starp Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un publisko sektoru, sekmējot inovāciju radīšanu un attīstīšanu nacionālās izcilības un konkurētspējas nodrošināšanai drošības un aizsardzības jomā;
• Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumu iekļaušanos Eiropas militāro spēju attīstības procesā;
• prasmju plaisas mazināšanā un mūžizglītībā drošības un aizsardzības nozarēs.

Lai pildītu nacionālā, ES un NATO līmenī uzņemtās saistības ir jāstiprina nozaru organizāciju un organizētās pilsoniskās sabiedrības kapacitāte, deleģējot publiskā sektora funkcijas nevalstiskajam sektoram jeb biedrībām. Piemēram, mazinot interešu konfliktus publiskajā pārvaldē, ir jādeleģē uzņēmumu un pētniecības iestāžu iekļaušanas funkcija Eiropas Aizsardzības fondā un NATO Inovāciju fondā atzītai nozari pārstāvošai biedrībai.

Savukārt nozaru ministrijām jākoncentrējas un jāīsteno šādas politiskās iniciatīvas, kas būtiskas aizsardzības industriālās bāzes un tehnoloģiju attīstībai:

• Aizsardzības ministrijai – jāsaskaņo ar aizsardzības industriju Aizsardzības Industrijas likuma pieņemšana un atbilstošu rīcību īstenošana;
  Iekšlietu ministrijai – jāstiprina civilmilitārā sadarbība civilās aizsardzības nodrošināšanai, iesaistot drošības un aizsardzības industriju;
• Ekonomikas ministrijai – jāstiprina tautsaimniecības noturības ārkārtas situācijās, nodrošinot izejvielu pieejamību, valsts un privātās rezerves, t.sk. piesaistot investīcijas šiem sektoriem, jāaktivizē organizāciju darbības nepārtrauktības plānu ieviešanu;
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – jāievieš digitālās transformācijas iniciatīva, paredzot atbilstošus kiberaizsardzības risinājumus un kiberdrošības pasākumus;
• Enerģētikas un klimata ministrija (vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ) – atbalsts klimatneitrālu risinājumu īstenošanai Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrās.
• Drošība, kā mums māca pandēmijas laiks un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, rada arvien jaunus izaicinājumus drošības un aizsardzības industrijām, kā arī visai sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā. Drošībai ir jābūt priroitātei ar konkrētu rīcību tās sasniegšanā. Drošība ir pamats nācijas izdzīvošanai.