Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā varētu atlikt par pusgadu

Obligātā aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā varētu atlikt par pusgadu, Latvijas Radio atzina Aizsardzība ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons, skaidrojot, ka, ja likumprojekts par obligāto valsts aizsardzības dienestu Saeimā tiks pieņemts vien šā gada nogalē, pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā varētu notikt nākamā gada jūlijā, nevis janvārī, kā paredzēts.
“Viss būs atkarīgs no likumprojekta tālākās virzības. Ja mēs to varam jaunajā Saeimā izskatīt mēneša laikā vai divu mēnešu laikā, tas būtu viens. Bet, ja tas notiek līdz Jaunajam gadam, tad tas, visdrīzāk, nozīmētu to, ka pirmais iesaukums būtu nevis nākamā gada janvārī, bet gan jūlijā. Tas, no vienas puses, [nozīmētu] atlikt šo sistēmas ieviešanu, bet, no otras puses, mēs varētu daudz labāk sagatavot atlases sistēmu un tamlīdzīgi,” sacīja AM valsts sekretārs.
Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā. Dienestu obligātā kārtā plānots piemērot tiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Tiks individuāli vērtēta ārvalstīs dzīvojošo un studējošo vai strādājošo iesaukšana valsts aizsardzības dienestā.
Tiem pilsoņiem, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo dienestu, valsts aizsardzības dienests nebūs obligāts, taču viņi tam varēs pieteikties brīvprātīgi.
Likumprojekts paredz trīs valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024. gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu. Reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas.
Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.
Pēc 11 mēnešiem dienesta valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē.
Foto: Latvijas armija
Vēl par tēmu:
Tiesībsardze: nedrīkst gaidīt nākamo datu drošības incidentu, jārīkojas preventīvi jau tagad
Pēc plaša mēroga AS “Latvijas valsts meži” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datu drošības incidentiem tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālāk