• Tweet

Saeima ceturtdien, 6. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas mobilizācijas gadījumā paredz zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā.

Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Likums arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

Likums paredz darba devējam noteikt pienākumu atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu. Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūs par karavīru, saņemot tam paredzēto algu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat ar izmaiņām noteikti izņēmumi attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Ministru kabinets varēs lemt par izņēmumu attiecināšanu uz citām likumā neminētām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Noteikts, ka zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, būs pienākums sešu stundu laikā kopš paaugstinātas gatavības režīma stāšanās spēkā būt sasniedzamam, Zemessardzes vienībai sazinoties ar zemessargu ar viņa oficiālās elektroniskās adreses starpniecību vai pa viņa norādīto tālruņa numuru. Tāpat zemessargam būs pienākums uzturēties Latvijā vai, ja zemessargs atrodas ārpus valsts, nekavējoties informēt Zemessardzes vienību par atgriešanās iespēju un rīkoties atbilstoši turpmākiem norādījumiem. Par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēros naudas sodu līdz 350 eiro.

Likums paredz iespēju reizi divos gados organizēt kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām. Pārbaužu laikā plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā personāls nodrošināms ar ekipējumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Palielināts arī maksimālais vecums dienestam Zemessardzē no 60 uz 65 gadiem. Zemessargi speciālisti, zemessargi instruktori speciālisti un zemessargi virsnieki speciālisti varēs turpināt dienestu Zemessardzē arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas, ja veselība un fiziskā sagatavotība atbildīs noteiktajām prasībām.

Saeimā trešajā lasījumā atbalstīti arī saistītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Mobilizācijas likumā.

Foto: Latvijas armija