Importa āboli sadārdzina vietējos
Tirgū āboli šogad maksā dārgāk nekā pērn, jo ar labu ābolu ražu visi audzētāji nevar lepoties, turklāt arī ievestajiem šogad ir par 10–15% augstāka cena nekā pagājušajā gadā.
Rīgas Centrāltirgū pie ābolu audzētājas Māras no Talsiem vakar dienas vidū brīžiem pat veidojās rinda. Māras kundze gan pati teic, ka pirmdienas nav labākās tirgus dienas, taču vasaras ābolus, piemēram, ‘Baltos Dzidros’ nevar ilgi glabāt, tāpēc nācies vien mērot ceļu no Talsiem uz Rīgu. Pircēji gan rindā nestāvēja tikai šīs ābolu šķirnes dēļ vien. Daudzi slavēja saldos ‘Konfetnoje’ ābolus, bet citi priekšroku deva ‘Antonovkai’ un ‘Serinkai’, ko pirka ievārījumam.
Māras dārzā šogad raža padevusies laba, taču esot arī saimniecības, kurās šogad ābolu vispār neesot. Šā iemesla dēļ šogad ābolu cenas tirgū esot augstākas nekā pērn.
Vietējo ābolu cenas augstas tirgū, iespējams, notur arī tas, ka ne visos lielveikalos ir nopērkami vietējie āboli. Daļā Maxima veikalu kooperatīva Zelta ābele izaudzētie āboli ir nopērkami kopš pagājušās nedēļas sākuma. «Cerams, ka jau ar rītdienu vietējos ābolus – šķirni ‘Kovaļenkovskoje’ – varēsim piedāvāt visos savos veikalos, ja, protams, audzētāji atvedīs tik lielu apjomu, kā solījuši,» Neatkarīgajai teic Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Savukārt Rimi veikalos vietējie āboli, ko piegādās z/s Ābelītes, Ceko un Pūres dārzi, parādīsies šīs nedēļas beigās. Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere Neatkarīgajai atklāj, ka vietējie āboli Rimi šogad maksās tikpat, cik pērn.
Āboliem trūkst košuma
I. Andiņš prognozē, ka šogad velti cerēt uz ļoti zemu ābolu cenu, jo ne visur Latvijā bijusi laba raža, turklāt Polija, kas ir viena no ābolu audzētāju lielvalstīm, šogad atradusi iespēju pārdot ražu citos eksporta tirgos par augstāku cenu nekā pērn.
I. Andiņš ābolu tirgus tendences labi pārzina ne tikai tāpēc, ka strādā Maxima Latvija, ābolu audzēšana vairāk nekā 15 gadu ir arī viņa sirdslieta. Viņa dārzā Tukuma novada Sēmes pagastā aug 120 ābeļu. Speciālists šā gada ābolu ražu vērtē kā vidēju vai nedaudz labāku nekā pērn. «Tā kā šovasar mitruma bija pietiekami, āboli ir izauguši lieli un skaisti, taču tiem pietrūkst saules. Lai gan daļai rudens un ziemas šķirņu ābolu jau vajadzētu sākt krāsoties sarkaniem, tie joprojām ir zaļi,» Neatkarīgajai skaidroja I. Andiņš. Tomēr saules trūkums vasaras beigās neesot šķērslis tam, lai āboli nespētu nogatavoties.
Andiņu ģimene pirmās ābeles iestādīja 1995. gadā, un šo gadu laikā augļkopis pieredzējis gan salnas ābeļu ziedēšanas laikā, gan krusu vasarā, kas sabojā daļu ražas. Par laimi, šogad šādas likstas nav bijušas.
Taču mitrais laiks šovasar vairāk nekā citus gadus ir veicinājis ābeļu kaitēkļu un slimību izplatību. «Uz labu ražu šogad var cerēt vien tie, kas ievēroja augu aizsardzības prasības,» teica I. Andiņš.
Pārdošanas apjomi pieaug
Kamēr Rimi vēl nav pieejami vietējie āboli, pircēji labprāt iegādājas ‘Janagold’ šķirnes ābolus no Nīderlandes, ‘Golden Delicious’ no Itālijas un ‘Royal Gala’ no Čīles, stāsta D. Valnere. Liela interese pircējiem ir arī par poļu āboliem, populārākās šķirnes – ‘Lobo’, ‘Idored’. «Rudenī un ziemā, kad pieejami Latvijā audzētie āboli, gandrīz pusi no pārdotā apjoma veido vietējā raža,» skaidroja D. Valnere.
Pēc viņas teiktā, šogad saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem Eiropā, piemēram, lietiem un zemestrīcēm Itālijā, importa ābolu raža ir sliktāka nekā pērn, līdz ar to āboliem ir arī augstākas iepirkumu cenas. Importa āboli augustā veikalos maksā par 10–15% vairāk nekā pagājušajā gadā.
«Eiropā ābolu sezona parasti sākas ap augustu septembri, kad āboli tiek savākti arī ilgstošai glabāšanai. Atkarībā no ražas apjomiem pārdošanas sezona var ilgt līdz nākamajai vasarai. Dienvidamerikas ābolu sezona sākas februārī un ilgst līdz Eiropas jaunās ražas sākumam. Lielākā pircēju interese par āboliem rodas pēc Jaungada, kad mandarīnu trakums ir mazinājies un cilvēki sāk vairāk domāt par pavasara tuvošanos un veselīgāka uztura izvēli,» novērojusi D. Valnere. Salīdzinot šā gada pirmos septiņus mēnešus ar tādu pašu periodu pērn, Rimi veikalos ābolu pārdošanas apjoms ir pieaudzis par 20 procentiem. «Tāpēc varam teikt, ka šogad ābolus Latvijā ēd vairāk,» atzīst D. Valnere.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk