• Tweet

Saeimas Juridiskais birojs cēlis trauksmi par vairākiem Saeimas steigā virzītiem likumprojektiem, kuri ir pavirši un kļūdaini, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jau sestdien dosimies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo Saeimu. Reklāmās un dažādos saukļos izskan, ko partijas darīs nākamajos četros gados, bet mazāk vēlas runāt par nepadarīto. Tas attiecas gan uz solījumu nepildīšanu mediķiem, un skolotājiem, ko steidz gan pēdējā brīdī labot, gan nepildītiem Satversmes tiesas spriedumiem. Daudz kas no neizdarītajiem 13. Saeimas mājas darbiem pāries nākamajam parlamentam. Par atstāto mantojumu, un arī par to, kuri bijuši šī parlamenta lielākie klusētāji un arī vispelnošākie deputāti, turpmākajās minūtēs. Uzstāšanās biežums nav vienīgais deputāta darba kritērijs, bet, ja parlamentārietis tikpat kā neuzstājas ne savā, ne komisijas vārdā, tad var rasties jautājums, ko deputāts Saeimā vispār dara.

Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” izpētījis, kuri no Saeimas deputātiem šajā sasaukumā bijuši viskūtrākie. Un gadā tribīnē kāpuši tikai vienu, vai augstākais trīs reizes.

Lielākie klusētāji bijuši no “Saskaņas”, divi – no “Nacionālās apvienības” – Inguna Rībena un Edmunds Teirumnieks.

Izņemot klusētāju rekordistu Vladimiru Nikonovu, pārējie Saskaņieši Ivans Ribakovs, Jānis Tutins kandidē arī 14. Saeimas vēlēšanās. Bet no nacionālās apvienības arī nākamajā parlamentā vēlas iekļūt Edmunds Teirumnieks, kurš vidēji gadā uzstājies vien trīs reizes.

“Re:Baltica” apkopojusi arī pelnošākos 13. Saeimas deputātus.

Visvairāk četros gados 140 000 saņēmusi ir Jaunās vienotības deputāte Inese Lībiņa -Egnere, kura papildu ienākumus guvusi arī kā Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Pieciniekā ir vēl divi “Jaunās vienotības” deputāti Andrejs Judins un Ainars Latkovskis, un pa vienam no “Nacionālās apvienības” Raivis Dzintars un “Konservatīvajiem” Dagmāra Beitnere Le Galla.

Izņemot Beitneri Le Gallu, pārējie visi kandidē arī uz 14. Saeimu.

Aizejošajai Saeimai ir bijis jātiek galā ar vairākām krīzēm vienlaikus. Taču tas nav bijis pietiekams pamats, lai nepildītu vairākus Satversmes tiesas spriedumus un pat starptautiskajiem partneriem dotos solījumus – uzskata Tiesībsarga birojā.

Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi, Saeima pensiju indeksāciju nolēma veikt divus mēnešus agrāk, jau augustā palielinot tās par vidēji 23%.

Taču valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs un garantēto minimālo ienākumu līmenis, neskatoties uz straujo cenu kāpumu, ir palicis nemainīgs. Un tiek rēķināts pēc četrus gadus veciem statistikas datiem. GMI slieksnis ir 109 eiro vienai personai, bet vidējais sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs -163 eiro.

Ja pirms diviem gadiem trūcīgo Latvijā bija 37 464, tai skaitā 9024 no tiem bērni. Tad prognozes par šo gadu rāda, ka šis skaits būs jau ievērojami lielāks – 61 217.

Tiesībsarga birojā uzskata, ka minimālo ienākumu līmeņus steidzami jāpārskata, jo pašreizējais nav pietiekams, lai segtu pat pārtikas iegādes izdevumus: “Satversmes tiesa arī norādīja uz to, ka ir jāieliek princips, proti, kā atbilstoši tai realitātei, kurā mēs dzīvojam, lai tie pabalsta apmēri ir adekvāti. Nevis kā šobrīd – atsaucās uz 2018. gada datiem.”

Ja Saeima tuvākajā laikā nepārskatīs minimālā ienākuma līmeņus, tā var būt spiesta to darīt. Jo Satversmes tiesa saņēmusi Saskaņas Saeimas deputātu iesniegumu un augustā tas pieņemts skatīšanai.

Būtisks nepadarītais darbs Tiesībsarga biroja vērtējumā ir arī nepietiekami lēna cilvēku skaita mazināšana valsts sociālās aprūpes centros. Jau vairākus gadus Latvija īsteno Eiropas savienības līdzfinansētu projektu, kura mērķis ir, lai bērnu namos dzīvojošie bērni varētu augt ģimeniskā vidē un pieaugušas personas ar garīga rakstura traucējumiem, ar speciālistu palīdzību varētu dzīvot patstāvīgi un atrast darbu. Projektam paredzētie līdzekļi Eiropas līdzekļi bija iespaidīgi – vairāk nekā 98 miljoni (98 127 milj), taču apgūts no šīs naudas ir maz, turklāt projekts nākamgad beidzas. Bet valsts sociālās aprūpes centros tikmēr turpinās arvien jaunu cilvēku uzņemšana.

““Šai gadījumā tie ir tie politiķi, kuri pieņem šos lēmumus, lai deinstucionalizācija būtu jēgpilna. Galu galā pats [Krišjāņa] Kariņa kungs ir rakstījis savā deklarācijā, ka būs šis te process. Šobrīd tas ir tāds pusdarīts darbs – bet tam tā nevajadzētu būt,” uzsver Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Vēl viens no Saeimas neizdarītajiem mājas darbiem un neizpildītajiem solījumiem starptautiskajiem partneriem, ir pievienošanās Stambulas konvencijai. Tā attiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē. Latvijas valsts arī publiski, tai skaitā ANO, ir apliecinājusi par pievienošanos, taču Saeima nav šo starptautisko dokumentu tā arī joprojām ratificējusi.

Arī Tiesībsarga ierosinājums noteikt administratīvo atbildību saistībā ar neziņošanu par vardarbību pret bērnu, no 2019. gada iegūlis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atvilktnēs.

Bijusī Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova norāda uz diviem būtiskiem un neizpildītiem Satversmes tiesas spriedumiem.

Līdz galam nav izdevies īstenot vienādu tiesību piemērošanu ieslodzījumu vietās. Notiesātajiem vīriešiem soda izciešanas noteikumi joprojām ir bargāki nekā tādu pašu noziegumu pastrādājušām sievietēm. Arī jaunā cietuma būvniecība vairākkārt atlikta, un Liepājas cietuma celtniecībai veikti vien priekšdarbi.

“Risinājumu noteikti varēja atrast. Es saprotu, ka mūsu ieslodzītajiem pēc cilvēktiesībām pienākas jauni cietumi, tāpat, cik, ieslodzītie vēršas Satversmes tiesā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, viņi vienmēr vinnē valsti. Jo mūsu sodu izpildes likums ir pēdējais padomju laika likums,” pauž bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, LU profesore Sanita Osipove.

Šā gada 2.jūnijā bija jānotiek galīgajam balsojumam par smagās diskusijās tapušo Civilās savienības likumprojektu. Tam bija jāsakārto valsts aizsardzība viendzimuma pāriem, tai skaitā mantojuma jautājumā, ko uzdeva Satversmes tiesa. Taču 49 deputāti, tai skaitā arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, nebalsoja, tā bloķējot Saeimas darbu. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas sēdi nācās atlikt un balsojums par šo likumprojektu uzskatāms par nenotikušu.

“Šinī gadījumā mēs esam nonākuši nepatīkamā situācijā. Tā tam nevajadzētu būt. Bet Satversmes tiesai nav nekādi instrumentu, lai to šobrīd kaut tā ietekmētu. Te ir runa par visiem valsts iedzīvotājiem pēc vieniem principiem. Ka visiem pienākas privātās dzīves aizsardzība,” saka bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, LU profesore Sanita Osipova.

Nākamajai Saeimai būs jālemj par Civilās savienības likumprojekta pārņemšanu. Tikmēr augustā Administratīvajā rajona tiesā jau pasludināti četri spriedumi, kur tiesa konstatējusi ģimenes attiecības starp viendzimuma pāra partneriem. Un šī tiesa saņem arvien jaunas prasības.

“Saeima patiesībā ir panākusi to, no kā tā centās izvairīties,” saka Satversmes tiesas priekšsēdētāja, LU profesore.

Viens no neizdarītajiem aizejošās Saeimas mājas darbiem ir arī atvieglots regulējums vēja parku būvniecībai. Steigā virzītajam likumprojektam pēc Saeimas Juridiskā biroja domām ir būtiski trūkumi un nākamajam parlamentam to var nākties labot.

Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka atvieglotā būvniecības procedūra bez ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, sākotnēji bija iecerēta grandiozo vēja staciju ar kopējo jaudu 50 megavati izveidei. Taču likumprojektā pretēji iecerētajam, atvieglotā kārtība tagad attiecināma arī uz daudz mazākiem projektiem, un arī uz sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, ko nekādi nevar uzskatīt par atjaunojamo enerģiju.

Kritiku saņem vēl viens pēdējā brīdī virzīts likumprojekts, ar kuru paredzēts būtiski ierobežot krievu valodas lietojumu mūsu valstī. Saskaņā ar to krievu valodai būtu jāpazūd no reklāmām, internetbankām, tīmekļa vietnēm un citur. Daudzi deputāti un Valsts prezidents to atbalsta, un uzskata par būtisku ieguldījumu valsts valodas stiprināšanā, bet Saeimas Juridiskais birojs likumprojektu sauc par pavirši sagatavotu.

Bez iespējams labojamiem vai no jauna pieņemtajiem likumiem, nākamajai Saeimai priekšā arī vēl citi svarīgi uzdevumi.

Tai būs jāpabeidz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošana ar Latvijas Banku, jāieceļ jauns priekšnieks Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā, jo konkursa uzvarētāju, līdzšinējo priekšnieci Ilzi Znotiņu, parlaments bez argumentiem izbrāķēja.

Un 14. Saeima būs arī tā, kurai būs jābalso par divām sevišķi nozīmīgām amatpersonām – tai būs jāapstiprina amatā ģenerālprokurors un jāievēl nākamais Valsts prezidents.

Foto: Saeimas kanceleja