Bez valsts atbalsta elektroenerģijas rēķinu apmaksai virkne uzņēmumu būs spiesti pārtraukt darbību

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērš valdības uzmanību, ka elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.
Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt. Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis komentē: “Šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus Krievijas kara Ukrainā un citu faktoru dēļ, noteikti ir nepieciešams atbalsts visiem uzņēmējiem un atbalsta apmēram ir jābūt tādam, lai energoresursu cenas Latvijā būtu līdzīgas kā tuvākajā reģionā – Baltijā, Polijā, Skandināvijā un citur. Jo mūsu uzņēmēji konkurē ar šī reģiona uzņēmējiem. Ja Latvijā energoresursu cenas būs ievērojami augstākas, tad ir liels risks, ka mēs varam zaudēt konkurences cīņā un tas var novest pie bankrotiem un tā, ka mūsu uzņēmumus pārpirks ārzemnieki. Tāpat Latvija var zaudēt eksporta tirgus, jo patērētāji var nebūt gatavi iegādāties preces par ievērojami augstāku cenu, un tad jāstrādā ar zaudējumiem, vai eksporta tirgi tiek pazaudēti. Tāpēc šobrīd ir svarīga valsts intervence. Protams, šai intervencei jābūt terminētai, līdz brīdim, kad energoresursu cenas stabilizēsies visā reģionā.”
LDDK prezidents Andris Bite stāsta: “Hiperaugstās energoresursu cenas ir bijusi nepatīkama ziņa lielai daļai Latvijas uzņēmumu, kas liek strauji pārskatīt tuvākās darbības plānus. Tāpēc šajā turbulentajā laikā, savlaicīgs un atbilstošs atbalsts gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir akūti nepieciešams. Kopā ar Ekonomikas ministriju jau esam izdebatējuši svarīgākās detaļas, tāpēc atbalstām ministrijas priekšlikumu pa atbalstu visiem uzņēmumiem. Tagad svarīgi, lai gan politiķu sadarbības sanāksme, gan Ministru kabineta locekļi to izskata un pieņem, saprotot situācijas nopietnību, kad daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp “būt vai nebūt”.”
Par noskaņojumu uzņēmēju vidū runā AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: “Turpinoties energoresursu cenu straujajam kāpumam, tiek būtiski ietekmēta Latvijas energoietilpīgo uzņēmumu spēja konkurēt eksporta tirgos Eiropas Savienībā un jo īpaši – ārpus tās. Dzirdam, ka izskan aicinājumi Eiropas Savienībā noteikt kopīgus energoresursu cenu griestus. Kamēr šāds lēmums Briselē nav pieņemts, ir jācenšas spert visi iespējamie soļi nacionālā līmenī, lai stabilizētu straujo izmaksu pieaugumu. Citādi energoietilpīgo uzņēmumu attīstība vai pat saimnieciskā darbībā var tikt būtiski kavēta. Arī “Latvijas Finiera” gadījumā atsevišķas ražošanas struktūrvienības ir apdraudētas.”
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk