Reģionālo domju reformā saskata politisku zemtekstu
Neraugoties uz pašvaldību, nevalstisko organizāciju un bijušo nozares vadītāju iebildumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi likumdošanas izmaiņas, lai samazinātu deputātu skaitu pašvaldībās un paplašinātu aizliegumus amatu savienošanai. Strīdīgās novitātes jau šonedēļ varētu sākt saskaņošanas procedūru valdībā.
Kuluāros tiek minēts, ka reģionu deputātu skaitu plānots samazināts par apmēram 50% un šīs izmaiņas varētu tikt veiktas līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā. Jāpiebilst, ka pašlaik uz diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir 100 Saeimas deputātu jeb viens deputāts pārstāv 20 000 iedzīvotāju, savukārt uz 50 000 republikas pilsētu iedzīvotāju ir 15 vietējās domes deputāti jeb viens deputāts pārstāv ap 3300 iedzīvotāju. Šis skaitlis jau ir krietni mazāks nekā pirms dažiem gadiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir būtiski samazinājies gan pašvaldību, gan tajās ievēlamo politiķu skaits. 2009. gadā deviņās republikas pilsētu domēs un 109 novadu domēs strādāja 1765 deputāti, bet 2005. gadā – tie bija 4179 politiķi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Neatkarīgā noskaidroja, ka šonedēļ valdības apritē varētu nonākt izstrādātie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Viena no pašlaik visplašāk apspriestajām novitātēm ir jautājums par deputātu skaita samazināšanu reģionos. Tā, piemēram, plāno, ka pašvaldībā minimālais deputātu skaits būs deviņi, savukārt Rīgas domē līdzšinējo 60 deputātu vietā būs 30. Tāpat iecerēti stingrāki aizliegumi amatu savienošanai, kas liegtu kļūt par deputātu, piemēram, vietējam skolotājam.
Lai gan nozares ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) uzsver, ka pašvaldību vadītāju vidū valdot liela vienprātība par šādu grozījumu nepieciešamību, paši reģionu pārstāvji publiski pauduši diametrāli pretēju viedokli. Tā, piemēram, Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika uzskata, ka liegums pašvaldības darbiniekiem būt arī deputātiem lauku pašvaldībās var būtiski pazemināt deputātu kvalitāti, jo tieši skolu direktori, sociālo iestāžu vadītāji un citi ir reģiona visizglītotākie un kompetentākie cilvēki. Savukārt Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs uzskata, ka, samazinot deputātu skaitu, lauku teritorijas palikšot bez adekvātas pārstāvniecības un novada domēs sākšot dominēt pilsētu viedoklis. Valmieras pašvaldības vadītājs Inesis Boķis uzskata, ka nelielais deputātu skaits apgrūtināšot darbu pašvaldības komitejās, jo dažādās komitejās paralēlos laikos būšot jāstrādā vieniem un tiem pašiem deputātiem. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs ir paudis uzskatu, ka deputātu skaita samazināšana var paralizēt pašvaldību darbu, deputātu slimības vai atvaļinājuma gadījumā liedzot nodrošināt kvorumu komitejās un sēdēs.
Netiešs, taču skaidri nolasāms ir bijis arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedoklis. Pēc viņa domām, joprojām pietrūkst vispusīgi argumentētas, atklātas diskusijas, kāds ir deputātu skaita mazināšanas mērķis un kādus rezultātus tas sniegs. Tāpat pagaidām tiekot ignorēts pašu reģionālo politiķu viedoklis.
Viens no kategoriskākajiem jaunās ieceres kritizētājiem ir bijušais nozares ministrs, Saeimas deputāts Raimonds Vējonis (ZZS). Pēc viņa domām, VARAM iecere ir pārsteidzīga, nepārdomāta un ar politisko zemtekstu. «Reformu partijai elementāri nav spēcīgu cilvēku, kurus likt nākamā gada pašvaldību vēlēšanu sarakstos, tādēļ partiju pārstāvošais Edmunds Sprūdžs cenšas partijas, ne pašvaldību labā. Arī izvēlētais laiks nav piemērots tik būtisku izmaiņu veikšanai. Jau tagad ir skaidrs, ka par šo jautājumu Saeimā notiks asas diskusijas, kas varētu noslēgties tikai gada beigās. Tas nozīmē, ka jaunā kārtība stātos spēkā mazāk nekā pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas nav normāla situācija. Visbeidzot plānotās novitātes ir absurdas pēc būtības, jo radīs tikai jaunas problēmas. Tieši tāpēc ir skumji, ka nozares ministrs melo par reģionu atbalstu šai iecerei, jo patiesībā vairākums pašvaldību ir kategoriski pret,» pauda kādreizējais nozares ministrs.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk