Nekustamā īpašuma nodokli tiešām cels piecpadsmitkārtīgi
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks rakstiski apstiprina, ka mājokļa nodoklis nākamgad tiks palielināts piecpadsmit reižu.
«Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma nodoklis 100% apmērā nonāk pašvaldību budžetos, turklāt pašvaldību rīcībā esošā informācija par iedzīvotāju maksātspēju, sociālo stāvokli un citiem faktoriem ļauj precīzāk noteikt vēlamo nodokļa likmes apmēru, no 2013. gada tiks atjaunota pašvaldību kompetence savā teritorijā noteikt nekustamajam īpašumam piemērojamo nodokļa likmi no 0,2 līdz 1,5% apmērā (dzīvojamajām platībām) no īpašuma kadastrālās vērtības,» premjera vārdā Neatkarīgajai atrakstīja viņa preses pārstāvis Mārtiņš Panke. Atbilde ir ievērības cienīga divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, šajā gadījumā amatpersonas lielākā mērā atstāsta avīzi, nekā avīze – amatpersonas. Lūk, ko Neatkarīgā rakstīja 23. augustā par pašvaldības rīcībā patiešām esošo informāciju un tās paredzamo izmantošanu: «Pašvaldību ieņēmumu pieauguma pamats būs nodokļa likmju noteikšana, vadoties pēc tā, kā iedzīvotāji maksā komunālo pakalpojumu sniedzējiem.» Tika arī izskaidrots, ko nozīmē nodokļu maksātāju sociālais stāvoklis: «Pašvaldības priekšniekiem, kā arī viņu radiem un draugiem 0,2%, bet viņu kaimiņiem – maksimālos 3%. Tas pavisam viegli nokārtojams, jo informācija par nodokļu maksātājiem Latvijā pasludināta par noslēpumu.»
Otrkārt, nupat atgādināto apstākļu dēļ M. Pankes atbilde apgāž aģentūras LETA izplatīto versiju arī ar atsauci uz V. Dombrovski, ka nodokļa likmi celšot tikai divas reizes. Pašlaik lielākā daļa mājokļu īpašnieku maksā 0,2% likmi, bet M. Panke ir atbildējis skaidri un gaiši, ka turpmāk būs jāmaksā 1,5% likme visiem tiem, kuru maksājumus neierobežos viņu maksātnespēja un sociālais stāvoklis. Un pāreja no 0,2% likmes uz 1,5% likmi noteikti nav likmes divkāršošana. V. Dombrovskim gan būs taisnība tādā nozīmē, ka pašvaldības vismaz nākamgad varētu rēķināties ar savu ieņēmumu divkāršošanu.
Tālāk A. Vilks savā vārdā rakstiski izskaidroja, kādā veidā likme tiks nevis septiņkāršota, bet piecpadsmitkāršota: «Finanšu ministrija (..) paredz NĪN likmes sadalījumu šādi: no 0,2 līdz 1,5% visiem objektiem, no 1,5 līdz 3% objektiem, kas netiek uzturēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.» Tātad, ja cilvēkam nav naudas, lai salabotu jumtu vai nokrāsotu sētu ap savu nekustamo īpašumu atbilstoši valsts un pašvaldības prasībām, tad viņam par savu īpašumu būs jāmaksā jau 3% likme, kas nozīmē pašreizējās likmes piecpadsmitkāršošanu. Jāatzīst gan, ka ar šādu likmi jārēķinās tikai tiem pilsētas un tāpat lauku īpašumu saimniekiem, kuru zeme šķiet iekārojama atņemšanai un tālākai pārdošanai.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk