• Tweet

Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja informatīvo ziņojumu “Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu”, kas paredz valsts aizsardzības dienesta uzsākšanu ar 2023. gada janvāri. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) intervijā LTV uzsvēra, ka obligātais dienests sāksies jau no janvāra un jūlijā tajā tiks iesaukti pirmie 500 cilvēki.

Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā. Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.

Plānots attīstīt četrus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē, augstskolu studentu speciālās militārās apmācības apguvi un valsts civilo dienestu. Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.

“Mēģināsim iegūt jau esošās datubāzes. Bet detaļās šis process tiks apstrādāts pēc tam, ka tiksim cauri ar likuma pieņemšanu. Tiks ņems vērā tas, lai būtu vienāda attieksme pret visiem iespējamajiem iesaucāmajiem. Būs maksimāli godīga pieeja pret iespējamajiem VAD kandidātiem tā, lai mēs varētu apmierināt viņu vēlmes pēc dienesta vietas, interesi. Svarīgākais, ka tā būs akla izloze. Jūlijā mums jāiesauc tikai 500 cilvēki,” sacīja Pabriks.

“Ja jaunietis dzīvo ārvalstīs, tas nebūt nenozīmē, ka uz viņu neattiecas šis dienests. Bet mums ir vairākas idejas, kā uz diasporas jauniešiem šo dienestu varētu attiecināt,” sacīja ministrs.

“Bažu par nelojāliem jauniešiem nav. Kad izloze tiks izdarīta, tad būs jautājums par lojalitātes pārbaudi. Tas, kā drošības iestādes to darīs, nevaru detaļās izstāstīt. Ja būs bažas par lojalitāti, iepriekšējiem pārkāpumiem, tad šāds jaunietis netiks iesaukts,” sacīja Pabriks.

Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā. Tāpat viņiem nodrošinās ēdināšanu, formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās. Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.

Dienests Zemessardzē paredzēs, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs Zemessardzes vienībā. Apmācība Zemessardzē plānota piecus gadus, katru gadu karavīru iesaistot 28 dienu apmācībā un dienesta uzdevumu izpildē.

Darba devējiem būs pienākums atbrīvot personu, kas valsts aizsardzības dienestu pildīs Zemessardzē, no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku. Par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu Zemessardzē varēs saņemt kompensāciju, kuru aprēķinās proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas

Augstskolu studentu speciālo militāro apmācību varēs apgūt tie valsts aizsardzības dienestā iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Apmācība notiks saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumiem Nr.48 “Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība”. Valsts aizsardzības dienesta izpildei studentiem būs iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši Zemessardzes dienesta apmācības modelim. Dienestam katru gadu būs jāvelta līdz 50 dienām. Apmācībā paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus. Pirmajos divos studiju gados sekmīgi apgūstot pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu, turpmākajos studiju gados varēs iegūt virsnieka kvalifikāciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Pēc dienesta Zemessardzē vai augstskolu studentu speciālās militārās apmācības apguves valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē, vai pēc karavīra brīvas izvēles varēs turpināt dienestu Zemessardzē vai uzsākt profesionālo dienestu.

Augstas gatavības rezervē valsts aizsardzības dienests karavīri atradīsies līdz pieciem gadiem, kuru laikā ne biežāk kā reizi gadā varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācību, kas ilgs līdz septiņām dienām. Pēc augstas gatavības rezerves posma, sākot ar sesto dienesta gadu rezervē, rezerves karavīrs pāries Nacionālo bruņoto spēku rezervē, uz kuru attieksies līdz šim spēkā esošās prasības par dienestu rezervē.

Lai nodrošinātu sabiedrības noturību un gatavību krīžu situācijām, tiek plānots veidot valsts civilo dienestu citu ministriju uzraudzībā, ko tās organizētu un nodrošinātu atbilstoši uzdevumiem krīzes situācijās. Lai vienotos par valsts civilā dienesta ieviešanu, tiks veidota starpinstitūciju darba grupu, kurā tiktu risināti būtiskie ar valsts civilo dienestu saistītie jautājumi, piemēram, dienesta ilgums, finansējums, citu institūcija spējas uzņemt dienestā, uzskaites mehānisms, atbildības sadalījums starp institūcijām. u.c.

Lai nodrošinātu pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu dienestā, plānots veidot jaunu Aizsardzības ministrijas struktūrvienību, bet līdz brīdim, kad tā uzsāks savu darbību, šīs funkcijas nodrošinās Nacionālie bruņotie spēki. Tiks veidota arī starpinstitūciju darba grupa, kas risinās jautājumu par jau esošos valsts datu bāžu izmantošanu.

Pirmajā valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1250 pilsoņu. Piecu gadu laikā iesaucamo skaitu plānots pakāpeniski palielināt, un sākot ar 2028. gadu, katru gadu paredzēts iesaukt 7500 Latvijas pilsoņu – 6000 dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībā, 1200 – dienestam Zemessardzē un līdz 300 – augstskolu studentu speciālajā militārajā apmācībā.

Šobrīd Aizsardzības ministrija ir veikusi provizoriskus aprēķinus valsts aizsardzības dienesta ieviešanas izmaksām. Valsts aizsardzības dienestam līdz 2027.gadam plānots finansējumu nodrošināt, pakāpeniski palielinot aizsardzības nozares budžetu.

Foto: Valsts kanceleja