Valsts prezidents: Izglītības un zinātnes ministrijai un arodbiedrībai jāatrod kompromiss
Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītības nozarē – skolu tīkla sakārtošanu un pedagogu atalgojuma palielināšanu, pāreju uz izglītību valsts valodā un augstākās izglītības reformu.
Pārrunājot ar Muižnieci jautājumu par pedagogu izvirzītajām prasībām, gatavojoties streikam š. g. septembrī, Valsts prezidents uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai jāatrod kompromiss, jo bērni nedrīkst ciest. Vienlaikus Levits norādīja, ka skolotājiem ir nepieciešams adekvāts atalgojums, sabalansētas slodzes un atbalsta mehānismi.
“Mūsdienu pedagoga darbs ir cieši saistīts ar nākamo paaudžu izglītotību, tātad Latvijas valsts un sabiedrības kvalitatīvu attīstību,” norādīja Levits, atzīmējot, ka “nākamajai Saeimai un valdībai šīs jau gadiem sasāpējušās problēmas ir jārisina prioritāri”.
Izglītības un zinātnes ministre Muižniece atzīmēja, ka pedagogu atalgojuma jautājums ir cieši saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu.
Diskutējot par skolu tīkla sakārtošanu, Valsts prezidents norādīja, ka pēc skolu tīkla reformas beidzot ir jānonāk situācijā, kurā ir optimāls skolu skaits, kas piedāvā vienādi augstu izglītības kvalitāti. Valsts prezidents un ministre arī pārrunāja pašvaldību sekmes skolu tīkla sakārtošanas procesā.
Muižniece arī informēja, kā noris pāreja uz mācībām valsts valodā, kas visām klasēm jāīsteno no 2025. gada 1. septembra. Valsts prezidents īpaši aktualizēja problēmu ar ne vien trūkstošajiem latviešu valodas skolotājiem, bet ar visu mācību priekšmetu pedagogiem kopumā, kuriem nav atbilstošas latviešu valodas prasmes. A. Muižniece norādīja, ka kopš 1999. gada spēkā ir prasība, ka skolotājiem valsts valodas prasmēm jābūt visaugstākajā līmenī. “Nekādas auklēšanās un atkāpes šajā jautājumā vairs nebūs,” stingri uzsvēra izglītības un zinātnes ministre.
Tāpat Levits un Muižniece pārrunāja aktualitātes augstākajā izglītībā – reformas gaitu, augstskolu konsolidāciju, augstskolu padomju darbu un to finansēšanas modeli.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk