• Tweet

Daudzu peltais, taču vietējiem uzņēmējiem ievērojamu peļņu nesošais muzikālais konkurss Jaunais vilnis ir aizvadīts, un Jūrmalas pašvaldība ar tā organizētājiem jau aizsākusi sarunas par iespējām konkursu pilsētā organizēt arī nākamgad.

Tomēr kūrorta pilsētas uzņēmējiem plānot nākamā gada aktivitātes ir par agru, jo Kultūras ministrijas gaiteņos briest plāns, lai panāktu, ka nākamajā gadā Jaunais vilnis Latvijā nenotiek.

Konkrēts rīcības plāns politizētā pasākuma iznīdēšanai vēl neesot izkristalizējies, taču apņēmība panākt, lai skaļi kritizētais un pulgotais pasākums kopā ar viesiem un Krievijas naudu pamestu Latviju, ir nostiprinājusies. Par to liecina notikušais apvienotajā Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas un partijas valdes sēdē, kurā piedalījušies arī kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes biroja pārstāvji.

Kāds sanāksmes aculiecinieks Neatkarīgajai atklāja, ka līdz ar citiem sapulcē iztirzātajiem jautājumiem ministres biroja pārstāvis aizskāris arī Jaunā viļņa tematiku, neslēpjot, ka ministrijas un Nacionālās apvienības mērķis ir panākt, lai Jaunais vilnis nākamgad Jūrmalā nenotiktu. Šādam uzstādījumam nav piekritis tikai viens no klātesošajiem, kas arī iepriekš nav slēpis savu viedokli par Jauno vilni un tā pienesumu valsts tautsaimniecībā, – Romāns Naudiņš.

«Jaunais vilnis ir brīdis, kad Jūrmala atdzīvojas. Nopelna viesnīcas, tirgotāji, amatnieki, uzplaukst viss servisa bizness. Dzintaru koncertzāle ir pārpildīta nedēļas garumā. Tas ir nozīmīgs pienesums, un mēs nevaram izlikties to neredzam,» līdzīgi daudziem Jūrmalas un Rīgas uzņēmējiem uzskata R. Naudiņš.

Neatkarīgās aptaujātie restorānu un krogu īpašnieki, izdzirdot par Kultūras ministrijā valdošajām noskaņām, pauda savu sašutumu. «Tā nedēļa, kurā Jūrmalā notiek Jaunais vilnis, man palīdz izdzīvot visu pārējo gadu, jo tūristiem no Krievijas ir plašāks vēriens un kapeikas viņi skaita krietni mazāk nekā rietumnieki. Pats konkurss un tajā skanošā mūzika man pašam ir bijis nebijis, kaut kādu saikni ar politiku arī nespēju saskatīt pie labākās gribas,» saka kāda Rīgas restorāna īpašnieks Normunds, kas tikai dēļ Jaunā viļņa viesiem un klausītājiem vasarā atver ēstuvi arī Jūrmalā.

Jaunā viļņa ietekmi uz tirdzniecību uzskatāmi demonstrē arī Latvijas balzama apkopotie dati – konkursa laikā uzņēmuma produkcijas noiets palielinājies par 62%.

Arī Rīgā strādājošajiem uzņēmējiem atlec savs labums, jo ne visi pasākuma viesi var izmitināties Jūrmalā. Piemēram, Vecrīgas suvenīru tirgotājiem Jaunā viļņa nedēļa dod līdz pat četrām reizēm lielāku peļņu nekā pārējās dienas. Savukārt lielu sabiedrības uzmanību piesaistījusī Jaunā viļņa diskotēka bija gards kumoss arī vecpilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuros pilsētas viesi ieturējās gan pirms pasākuma, gan tā laikā.

Statistika liecina, ka viens tūrists no Krievijas, kas vidēji Latvijā atstāj 1300 eiro, ir pat vairākas reizes ienesīgāks nekā lietuvietis, vācietis vai kāds cits tūrists no Rietumiem.

«Es nedalu tūristus pēc nacionalitātes. Attieksme gan pret spāni, gan norvēģi vai krievu ir vienāda. Nevajag nevienu pasākumu politizēt un piesaukt starpvalstu nesaprašanās, jo man kā uzņēmējam ir svarīgi, lai Latvijā vispār notiktu pasākumi, kas ir spējīgi piesaistīt tūristus,» saka Raimonds, kuram vecpilsētā pieder krodziņš.

Jautāta paust oficiālu Kultūras ministrijas viedokli, ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne neslēpa, ka ministres gaumei Jaunā viļņa daiļrade nav pieņemama, taču kategoriski noliedza, ka ministrijā tiktu kalti plāni, kā konkursu padzīt no Latvijas. Ministre tikai vēlējusies panākt, lai konkursa laikā viena diena tiktu atvēlēta tikai Latvijas māksliniekiem, tādējādi dodot tiem iespēju ar sevi iepazīstināt plašās Krievijas klausītājus. Savukārt konkursa līdznestie ekonomiskie ieguvumi esot neapšaubāmi un to dēļ pasākums esot pat nepieciešams. Neatkarīgās avots no sava stāstījuma par sēdē runāto neatteicās arī pēc tam, kad uzzināja ministrijas oficiālo viedokli.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis