• Tweet

Lai veicinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un klimatneitralitāti, 2022. gada 22. jūlijā dibināta SIA “Latvijas vēja parki” – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kopuzņēmums, kura uzdevums ir līdz 2030. gadam uzbūvēt lieljaudas vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), vienlaikus samazinot SEG emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku.

Jaunais uzņēmums attīstīs vairākus lieljaudas vēja parkus Latvijā ar kopējo jaudu vismaz 800 MW, kas būs gandrīz līdzvērtīga elektriskā jauda, kas šobrīd tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) – Pļaviņu HES. Vēja parkus un tiem nepieciešamo infrastruktūru projektēs, izbūvēs un ekspluatēs uz valsts īpašumā esošām zemēm, kuras apsaimnieko LVM. SIA “Latvijas vēja parki” pamatkapitāls dibināšanas brīdī ir 2 miljoni EUR, 80 % kopuzņēmuma kapitāldaļu pieder AS “Latvenergo”, bet 20% pieder LVM. Uzņēmuma pagaidu vadībā ir valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko un valdes locekle Zane Norenberga.

Kopuzņēmuma svinīgajā atklāšanas dienā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsver: “Šodien ir nozīmīga diena Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā – atzīmējam “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmuma “Latvijas Vēja parki” izveidi, kas ir valsts atbilde vidējā termiņā uz jautājumu par Latvijas atkarības mazināšanu no fosilajiem energoresursiem, kas līdz šim pamatā tika importēti no Krievijas. Proti, ne uz rītdienu, bet vairāku gadu garumā Latvija spēs pati saražot nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu no atjaunīgajiem energoresursiem, mazāk izmantojot importējamos fosilos energoresursus. Tas nozīmē prognozējamu elektroenerģijas cenu un resursa pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī mūsu tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanu. Vēlos pateikties “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” vadībai par spēju atrast kopīgu valodu, lai īstenotu Latvijas ekonomikai un sabiedrībai nozīmīgu projektu. Tāpat vēlos pateikties ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam par ieguldīto darbu, kas vēlreiz parāda – liekot kopā dažādas idejas un politiskās pārliecības, mēs valdībā spējam vienoties un rast kopīgu valodu, lai stiprinātu mūsu valsti un virzītu Latvijas valsts attīstību pareizā virzienā.”

Kopuzņēmuma mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norāda: “Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus, lai kāpinātu vietējās ģenerācijas jaudas, sniegtu būtisku devumu elektroenerģijas cenas stabilizācijā, kas ilgtermiņā nodrošinās Latvijas sabiedrībai un uzņēmumiem konkurētspējīgas elektroenerģijas izmaksas. Turklāt šāda mēroga projekts nodrošinās arī būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā.”

Balstoties uz neatkarīgu, kompetentu ekspertu novērtējumu un izmantojot jaunākās tehnoloģijas, vēja turbīnu izvietošana ir iespējama un ekonomiski izdevīga gandrīz visā Latvijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzskata: “Kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” dibināšana ir nozīmīgs notikums, kas ļaus spert būtisku soli mūsu valsts enerģētiskās neatkarības veidošanā. Šis projekts iezīmē arī jaunu soli Latvijas tautsaimniecības attīstībā – jauna veida kopdarbība starp vadošajām valsts kapitālsabiedrībām, kur, izmantojot katras kapitālsabiedrības uzkrātās zināšanas un pieredzi, tiks radīta jauna pievienotā vērtība. Tā kā valsts mežu zeme aizņem vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, būs iespējams vēja parkus izvietot tālāk no apdzīvotām vietām, vienlaikus stimulējot ekonomisko aktivitāti reģionos.”

SIA “Latvijas vēja parki” ir pirmais vēja parku attīstītājs, kas piedāvās pašvaldībām saņemt ieguvumus no vēja enerģētikas. Daloties ar vēja enerģijas tirdzniecības ieņēmumiem, paredzēti kompensējoši maksājumi vietējām pašvaldībām, vairojot vietējās kopienas labklājību.

“Latvijas un Latvenergo enerģētikas kods ir rodams atjaunīgajā enerģijā. Tāpat kā 1939. gadā Ķeguma HES atvēra spožu lappusi, arī tagad esam jauna ceļa sākumā – SIA “Latvijas vēja parki” ir kā jauns sākums, radot augstu nozares kvalitāti un labākajā veidā izmantojot mūsu nacionālos resursus kopējam labumam, neatkarībai un drošumam,” saka Mārtiņš Čakste, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.

Vēja parkus paredzēts būvēt vietās ar iespējami mazāku ietekmi uz ainavu, vietējiem iedzīvotājiem un vidi.

“Mums, “Latvijas valsts mežiem”, valsts ir uzticējusi gādāt par lielu daļu no lielākā un vērtīgākā Latvijas resursa – zemes, tādēļ arvien ieviešam efektīvākos un inovatīvākos veidus, kā ilgtspējīgi to apsaimniekot un vienlaikus radīt iespējami lielāku vērtību visai Latvijas sabiedrībai. Šodien divu spēcīgu Latvijas uzņēmumu komandas zināšanas un pieredze paver jaunas durvis nacionālo resursu gudrai apsaimniekošanai – tīras enerģijas ražošanai,” uzsver AS “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Jānis Lapiņš.

“Kopuzņēmuma vēja parku saražotā vēja enerģija nodrošinās sabiedrības prasības pēc tīras, uzticamas un pieejamas enerģijas. Mūsu galvenās vērtības ir cieņa pret vidi un ainavu, kā arī zaļākas nākotnes nodrošināšana nākamajām paaudzēm, jo esam nacionāls uzņēmums un esam uz palikšanu! Lieljaudas vēja parku izbūve drošā un sociāli atbildīgā veidā, pievēršot lielu uzmanību cilvēka, vides un enerģētikas līdzāspastāvēšanai ir Latvijas enerģētiskās neatkarības un ekonomikas ilgtspējas mugurkauls,” saka Ilvija Boreiko, SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētāja.

SIA “Latvijas vēja parki” vēja parku plānotā jauda būs neatsverams ieguldījums kopējam Latvijas elektroenerģijas ģenerācijas portfelim. SIA “Latvijas vēja parki” lieljaudas sauszemes vēja parki ne tikai ražos elektroenerģiju, bet arī veicinās inovatīvo tehnoloģiju attīstību un sekmēs izmaiņas vairākās tautsaimniecības jomās – enerģētikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un transporta nozarē.