• Tweet

Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par sociālo drošību” ar mērķi pilnveidot minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu un pārskatīšanas regularitāti. Sociālā atbalsta pilnveidošanai paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. Turklāt to paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā līdz šim – reizi trijos gados. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Šāda minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana paredz minimālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem: garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem. Kopā ar grozījumiem likumā “Par sociālo drošību” ir sagatavoti grozījumi vēl četros likums. Kopējais finansējums visiem pasākumiem 2023. gadā ir 60 miljoni eiro. Par tiem vēl tiks diskutēts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, un tie jāpieņem Saeimai.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Atbalsts vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām šobrīd ieguvis īpašu aktualitāti. Ikdienas tēriņi kļuvusi lielāki, jo ir straujš cenu kāpums. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana katru gadu nodrošinās to, ka tie, kam nepieciešams sociālais nodrošinājums, to arī saņems. Ir svarīgi, ka izmaiņas valsts ekonomikā atbilstoši būtu saistītas ar palielinātu atbalstu senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti un citām mājsaimniecībām, kam klājas visgrūtāk.”

Šobrīd minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti absolūtos apmēros, t.i., skaitliskā vērtībā eiro, tāpēc pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Savukārt paredzot likumā, ka minimālo ienākumu sliekšņa zemākā iespējamā robeža ir izteikta procentos no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas apmēra, šie apmēri ik gadu atbilstoši mainītos.

Eiropas Komisija savos ziņojumos vairākkārt norādījusi uz atbalsta pilnveidošanu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu. Šādu metodoloģiju paredz arī Ministru kabineta apstiprinātais “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam”.

Minimālo ienākumu sliekšņi attiecas uz dažādiem pensiju un pabalstu apmēriem sociālās aizsardzības sistēmas jomās, kopš 2021. gada 1. janvāra tie ir noteikti 20% līdz 80% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, likumā izsakot tos absolūtā eiro apmērā. Piemēram, šobrīd garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 136 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – 163 eiro. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (šobrīd 15 gadi), apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Tas nozīmē, ka minimālais vecuma pensijas apmērs par 15 apdrošināšanas stāža gadiem šobrīd ir 149,60 eiro (cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – 179,30 eiro). Savukārt 2023. gadā plānots, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze paaugstināsies līdz 157 eiro (25% no ienākuma mediānas), bet cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības –188 eiro (30% no ienākuma mediānas). Rezultātā minimālās vecuma pensijas apmērs par 15 apdrošināšanas stāža gadiem no 149,60 paaugstināsies līdz 172,70 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 179,30 līdz 206,80 eiro.

Saskaņā ar LM aprēķiniem 2023. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiktu paaugstināts līdz 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām – 219 eiro. 2021. gadā par trūcīgiem atzīto iedzīvotāju skaits Latvijā bija 54 916 personas, 2023. gadā tiek prognozētas 64 394 personas.

Savukārt 2024. un 2025. gadā, kad trūcīgas  mājsaimniecības ienākumu slieksnis ikgadēji tiks paaugstināts, tiek prognozēts, ka trūcīgo skaits turpmāk pieaugs – attiecīgi 71 877 personas un 76 153 personas. Trūcīgo skaita palielināšanās nozīmē, ka augstāka trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa dēļ atbalstu saņems vairāk iedzīvotāju.