Lembergs: Ukraina jau 2004. gadā nodefinēja, ka vēlas iestāties Eiropas Savienībā, bet kāpēc, lai tas notiktu, bija jāgaida karš?

Šobrīd svarīgākais ir pārtraukt karu Ukrainā un, lai tas notiktu, jāiesaistās visām valstīm, preses konferencē norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs.
“Krievija šajā gadījumā ir agresora valsts, kura šobrīd ir okupējusi lielu daļu no Ukrainas teritorijas. Es neapšaubāmi nosodu šo agresiju un mans uzskats ir, ka Krievija šo karu ir zaudējusi ar pirmo sekundi. Mana pozīcija ir, ka karš pēc iespējas ātrāk ir jābeidz, un šeit mans viedoklis būtiski atšķiras no Zaļās partijas vadītāja Tavara, kas uzskata, ka vajag karot tik ilgi, kamēr Krievija kapitulēs,” sacīja Lembergs.
Pēc viņa teiktā, viņš ne no viena bēgļa Ventspilī nav dzirdējis, ka vajag karot: “Visi gaida, ka karš tiks pārtraukts un viņi varēs atgriezties mājās. Man liekas, ka Ukrainai, Eiropas Savienībai, NATO un citām valstīm ir jāizdara viss, lai pārtrauktu karu.”
Viņaprāt, gan Krievija šo karu jau ir zaudējusi un Krievijai būs negatīvas sekas uz daudziem gadiem: “Vai to saprot visi – tas ir cits jautājums.”
Viņam gan jautājumus rada tas, kāpēc Ukraina tik vēlu uzņemta Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū: “Ukraina jau 2004. gadā nodefinēja, ka vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Kas traucēja? Bija jāgaida karš? Kāpēc neuzņēma NATO? Bija jāgaida karš? Es šeit saskatu neatbilstības.”
Viņš uzsvēra: “Man ir daudz jautājumu, bet galvenais šobrīd ir pārtraukt kara darbību, jo tā vēlas Ukraina. Protams, Ukraina vēlas savas teritorijas atbrīvošanu, bet tas ir liels izaicinājums visiem.”
Savukārt runājot par Latviju, Lembergs norādīja, ka “Latvijas uzdevums numur viens ir netikt iesaistītai kara darbībā. Latvijai ir jābūt ļoti labi sagatavotai atvairīt jebkuru uzbrukumu, bet diemžēl Latvija tam nav gatava.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk