• Tweet

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par Ministru prezidenta amata kandidātu uz 14. Saeimas vēlēšanām izvirzījusi politiķi Aivaru Lembergu.

Gatavojoties rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, ZZS valde piektdien, 15. jūlijā, vienojās par Ministru prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu, apstiprināja apvienības programmu un deputātu kandidātu sarakstus. Iepriekš ZZS veidojošās partijas bija izvirzījušas vairākus premjera amata kandidātus, un pēc diskusijām valde vienojusies par vienu līderi gaidāmajām vēlēšanām. Pirmdien, 18. jūlijā, preses konferencē ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze paziņoja, ka ZZS kā Ministru prezidenta amata kandidātu izvirza Lembergu.

Kā skaidroja Krauze, ZZS valde lēmumu pieņēmusi, atsaucoties uz to, ka Lembergam ir vislielākā pieredze un plašākais sabiedrības atbalsts. Tieši šī iemesla dēļ Valainis, kurš iepriekš bija virzīts no ZZS veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS), atsauca savu kandidatūru.

Pats Lembergs norādīja, ka pirms 32 gadiem balsoja par Latvijas neatkarību, cerot, ka Latvija kā neatkarīga, suverēna valsts pati varēs lemt kā tai labāk, taču viņa cerība, ka Latvija spēs drosmīgāk, mērķtiecīgāk un tālredzīgāk veidot savu nākotni, īsti nav piepildījusies.

“Mēs redzam, ka tad, kad citas valstis neuzraksta priekšā Latvijai ceļa karti, tā nevar atrast risinājumus, jo risinājumu tiem citiem nemaz nav. Tad Latvijas politiskā vadība nonāk pie kurioziem lēmumiem un situācijām, kā, piemēram, tā izlemj, ka, ja tā nepārdos bērnu knupīšus, tad sekmīgi cīnīsies ar Covid-19, bet tas tāpēc, ka mēs gaidām, kad mums Brisele visu uzrakstīs priekšā,” sacīja Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka pieņemot lēmumus, netiek analizēta esošā situācija un nav pētījumu par pieņemamā lēmuma sociālekonomiskajām sekām.

Tā, piemēram, 2010. gadā Ventspils brīvostas valde pieņēma lēmumu virzīt Ministru kabinetam izskatīšanai jautājumu par sašķidrinātās dabasgāzes termināla izveidi Ventspils brīvostas teritorijā, taču valdība šo jautājumu atlika. “Labāk bija gaidīt 2022. gada 24. februāri – Krievijas iebrukumu Ukrainā un enerģētisko krīzi, un tad sākt risināt. Bet kā risināt? Ne jau meklēt Latvijai izdevīgāko variantu,” par esošās valdības pieeju izteicās politiķis.

Līdzīgas problēmas esot arī citās nozarēs, kā, piemēram, izglītībā. “Pirms diviem gadiem Latvija pārgāja uz jauno mācību saturu. Vai tajā brīdī tika analizēts, vai Latvijas pedagogi un mācību sistēma tam ir gatava? Vai būs mācību grāmatas, no kurām mācīties? No divpadsmit mācību grāmatām šobrīd ir tikai viena, kas atbilst jaunajam mācību saturam. Vai Latvijas izglītības sistēma ir gatava un pārgājusi uz jauno mācību saturu? Kurš rezultātā ir cietušais? Muižniece? Viņai ir samazinājusies alga? Nē, viņai pieliks algu un daudz straujāk ka skolotājiem. Premjers? Arī viņam pieliks algu. Kurš ir cietējs? Latvijas nākotne un tagadējie skolnieki,” sacīja Lembergs.

“Visgrūtāk ir domāt – tam nekad nav laika, it kā nav arī intelekta, bet laiks ir un intelekts arī ir, tikai jāprot analizēt, ieklausīties, domāt, vērtēt un sakarīgi lemt. Tas ir it kā vienkārši, un vienlaicīgi grūti. Man žēl Latviju, kad tiek lemtas muļķības. [..] Mēs varētu dzīvot daudz labāk,” uzskata Lembergs.

Savukārt runājot par Latvijas drošību, viņš norādīja, ka arī tur šobrīd lēmumi tiek pieņemti novēloti: “Kāpēc mums jāpērk veca tehnika? Protams, ka nevaram visu nodrošināt, bet vai nav lētāk tagad palīdzēt, negaidot krīzi?”

Runājot par sevi kā Ministru prezidenta amata kandidātu, Lembergs uzsvēra: “Es labi turu sitienu – nebūs daudz tādu valdības vadītāju, kuri ir gatavi par savu pārliecību atrasties apcietinājumā.”

Viņš atgādināja 2006. gadu, kad ZZS paziņoja, ka prezentēs Aivaru Lembergu kā premjera amata kandidātu un tai pašā dienā viņam uzrādīja pilnu apsūdzību.

“Kas attiecas uz manu tiesvedību, tad atbilstoši LR Satversmei, cilvēks ir nevainīgs, kamēr viņš nav atzīts par vainīgu tiesiskā ceļā. Tātad, jūsu priekšā ir Aivars Lembergs – nevainīgs cilvēks. Es labi saprotu arī politiskos pretiniekus, kuriem ļoti gribas, lai pret Lembergu būtu linča tiesa, taču arī uz mani attiecas nevainīguma prezumpcija,” piebilda Lembergs.

ZZS kodolu veido politiski pieredzējušas partijas – Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija – ar plašu pārstāvniecību gan Latvijas reģionos, gan pilsētās. Latvijas Zemnieku savienībai ir vairāk nekā 1400 biedru, kas pārstāvēti 64 nodaļās gan Latvijā, gan ārvalstīs, savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija apvieno vairāk nekā 500 biedrus. ZZS sadarbojas arī ar reģionālajām partijām.

Foto: F64