• Tweet

Pacienti jaunajā e–veselības sistēmā varēs norādīt, kādus datus un kādām ārstniecības personām atklāt un ar kādiem liegt iepazīties, uzsver veselības ministre Ingrīda Circene.

Taču, kamēr pacients to nebūs izdarījis, visi dati ārstējošam ārstam vai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja tā būs atbraukusi uz izsaukumu, būs pieejami. Pacientu ombuds Neatkarīgajai norāda, ka rosinājuši Veselības ministrijai jau sākotnēji padarīt datus aizklātus, un pacients to informāciju, kuru vēlētos padarīt pieejamu, atklātu mediķiem. «Tomēr mūs pārliecināja, ka tādā gadījumā sistēma nedarbosies: ja visa informācija būtu slēpta, tad e–medicīnai nebūtu jēgas,» saka ombuda pārstāve Marta Augucēviča.

E–veselības sistēma pašlaik ir testēšanas procesā, tas nozīmē, ka jaunā sistēma tiek izmēģināta vairākās medicīnas iestādēs, taču neizmantojot reālu pacientu datus. Veselības ministres padomniece informācijas tehnoloģiju (IT) jautājumos Dita Gabaliņa pastāstīja, ka jau gada pēdējos mēnešos pilotprojektā varētu tikt iesaistīti reāli pacienti ar reālām slimību vēsturēm un, visticamāk, ja nebūs vēl valdības līmenī pieņemti attiecīgi normatīvi, tad no katra pacienta būs jālūdz piekrišana.

Latvija e–veselības sistēmu vēlas ieviest jau vismaz desmit gadu. Tās galvenais ieguvums – visa informācija, kas saistīta ar pacientu ārstēšanu vai profilaksi, būtu elektroniska. Piemēram, receptes varētu izrakstīt elektroniski, tāpat kā nosūtījumus pie speciālistiem, slimības izrakstus, darba nespējas lapas. Mediķi veikto veselības pārbaužu rezultātus saņemtu elektroniski un daudz ātrāk nekā tagad, kad pacients iet no viena ārsta pie otra ar kaudzi papīru.

«Pacienti būtu ieguvēji, jo pašlaik izcīnīt kādu dokumentu, atzinumu, slimības vēsturi daudzos gadījumos ir neiespējami, lai gan likums to paredz,» Neatkarīgajai saka M. Augucēviča. Nākotnē, kā sola VM, tas viss pacientam būs pieejams e–veselības sistēmā. Tiesa, pacientu dati būtu pieejami ne tikai ģimenes ārstam, bet arī speciālistam, pie kura pacients atnācis, vai ātrās palīdzības brigādei. D. Gabaliņa no VM gan skaidro, ka pacients sistēmā varēs redzēt, kurš un kad ir skatījies viņa datus, un, ja tas nebūs ne viņa ārsts, ne arī atbilstoša situācija, tad pacients varēs ziņot Veselības inspekcijai. Protams, likumā būšot noteikts, kurš un kādā situācijā datus drīkst aplūkot. «Pacients arī varēs liegt skatīties viņa datus,» saka D. Gabaliņa. No VM stāstītā var saprast, ka vēl notiek diskusijas par to, vai un kā ārstam nodrošināties ar pierādījumu, ka pacients ļāvis iepazīties ar datiem. Pilnvērtīgi sistēma sāks strādāt tikai pēc pieciem gadiem.

Pašlaik vislielākās bažas, kuras paudusi arī mediķu arodbiedrība, kurasprāt, projekts jāaptur, ir par sistēmas drošību – sākot no datu noplūdināšanas, beidzot ar ielaušanos sistēmā un izzogot datus, kuri uzskatāmi par sensitīviem. «Absolūta drošība nepastāv nevienā jomā, bet, ja mēs salīdzinām pašreizējo papīra dokumentāciju un e–veselību, domāju, ka vairākas reizes drošāka ir IT sistēma,» saka D. Gabaliņa. Pacientu kartītes pašlaik vispār nav aizsargātas, tām var piekļūt ikviens, un neviens var to nepamanīt. E–veselībā ikviens skatījums būs redzams.

Avots: nra.lv /Inga Paparde